Dzimis 1885.gada 15.septembrī Viļņā. Beidzis Dvinskas (Daugavpils) reālskolu.

1907.gadā nesekmīgi mēģinājis iestāties Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras skolā. Tikai pēc pieciem gadiem, 1912.gadā, viņš iestājās šīs skolas tēlniecības nodaļā, bet uzreiz pārgājis uz arhitektūras nodaļu. 1914.gadā pamet skolu un atgriežas pie ģimenes Ostrogā Volinskas guberņā.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915.gadā sakarā ar vispārējo mobilizāciju tika uzņemts karaskolā, taču mācījies tur īsu brīdi.

Sākot ar 1915.gadu piedalījies gandrīz visos Kazimira Maļeviča projektos un bijis kā viņa savdabīga „ēna”. Kopā ar K.Maleviču eksponējis savus darbus izstādēs Petrogradā, Maskavā un Rjazaņā. Izdevis divus manifestus (1915, 1919), kuros aicinājis glezniecību uztvert emocionāli, kā daiļrades procesu. Kļuvis par vienu no suprematisma piekritējiem, bijis mākslinieku-avangardistu apvienības „Supremus” loceklis. Kā fotogrāfs praktiski palīdzējis K. Maļevičam žurnāla „Supremus” izdošanā.

1917.gadā K. Maleviča vadībā strādājis Tautas izglītības komisariāta Mākslas un būvniecības apakšnodaļā. Neoficiāli bijis Valsts brīvo mākslas darbnīcu K.Maļeviča darbnīcas asistents.

Pēc sevis atstājis ļoti maz gleznu, pēdējās no tām datētas ar 1919.gadu, kad viņš piedalījies Х Valsts izstādē „Беспредметное творчество и супрематизм”. Zemo produktivitāti var izskaidrot ar intensīvo nodošanos fotogrāfijai, kas bija viņa maizes darbs.

1921.gadā sakarā ar tuberkulozes saasināšanos pārcēlies uz Jaltu, kur arī miris 1926.gadā.

Mācījies Daugavpilī.
 

1. Шатских А. С. Михаил Иванович Меньков (1885—1926) // Казимир Малевич и общество Супремус. — М.: Три квадрата, 2009. — С. 196—198. — 700 экз. — ISBN 978-5-94607-120-8

M.Meņkova biogrāfija.