Dzimis 1909. gada 1. jūlijā Daugavpilī. Bērnības gadus pavadījis Kārsavas apkaimē.
Pēc pamatskolas beigšanas strādājis Ilūkstē par fotogrāfu un mācījies Daugavpils vakara vidusskolā. Šajā laikā radusies pirmā nopietnā interese par mākslu. 1938. gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā. Profesionālās iemaņas apguvis pie A. Annusa, V. Tones, K. Ubāna, taču vislielāko ietekmi uz mākslinieka personību un daiļradi atstāja studiju gadi prof. Vilhelma Purvīša dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā.
S. Kreics strādājis ar māksliniekiem amatieriem, piedalījies Mākslas dienu organizēšanā. Ilgus gadus bijis Mākslas fonda izstāžu sektora vadītājs (rosinājis Mākslas fonda gleznu dāvinājumu Rēzeknes mācību iestādēm). Aktīvi piedalījies piecdesmito un sešdesmito gadu Latgales reģiona izstāžu organizēšanā.
S. Kreica atstātais mākslinieciskais mantojums ietver apmēram 5000 gleznu, kas redzamas ne tikai Latvijas muzejos un privātkolekcijās, bet arī ārzemēs. Viņa pirmā personālizstāde tika atklāta Liepājas muzejā 1945. gadā, tajā mākslinieks eksponēja 111 darbus, pārsvarā akvareļus un zīmējumus. Radošā mūža gados notikušas ap 20 personālizstādes.
No 1950. gada bijis Mākslinieku savienības biedrs. Aktīvs Mākslas dienu norišu dalībnieks. Ievērojams ainavu, marīnu (jūras ainavas) un sadzīves žanra gleznotājs. Daudz gleznojis dzimtās Latgales ezerus, mazpilsētu ainavas, Daugavu, Baltijas jūru, Atlantijas okeānu, zvejnieku darba ainas. Latvijas tonālās glezniecības tradīciju kopējs. Devis lielu ieguldījumu latviešu marīnu gleznošanā, attēlodams jūru dažādās tās noskaņās. Strādājis eļļas un akvareļglezniecības tehnikās.
1980. gadā piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums.
Miris 1992. gada 7. janvārī Rīgā, apbedīts Miķeļa kapos.
Staņislavs Kreics LNB Digitālās bibliotēkas krājumā un Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā.
|