Solomons Mihoelss (īst. uzv. Vovsi) dzimis 1890.gada 16.martā Dinaburgā (Daugavpils) kokmateriālu tirgotāja ģimenē. Vecākiem bija deviņi bērni. Trīspadsmit gadu vecumā Mihoelss jau rakstīja dzeju, zīmēja, veidoja no māla. Sākumskolas izglītību viņš ieguva ebreju skolā – hederā, bet mācības turpināja reālskolā Rīgā, uz kurieni ģimene pārcēlās 1905.gadā. Literatūras stundās liela uzmanība tika pievērsta pasaules klasiķu darbiem, kas lielā mērā pamudināja jaunieti pievērsties aktiera profesijai. Mihoelss ļoti bieži apmeklēja Krievu drāmas teātri un dažādus pasākumus, kas rīdziniekiem tika rīkoti Vērmaņdārzā.
1915.gadā, paklausot tēva gribai, Mihoelss iestājas Petrogradas universitātes Juridiskajā fakultātē, taču pēdējā kursā pameta studijas, lai kļūtu par A.Granovska 1918.gadā dibinātās pasaulē pirmās ebreju teātra studijas studentu. 1919.gadā studijas uzdevumā notika Solomona Mihoelsa debija. Aktierim bija 29 gadi, kad viņš pirmo reizi iznāca uz skatuves ar pseidonīmu „Mihoelss”. 1920.gadā studija tika pārcelta uz Maskavu un pārveidota par Valsts ebreju kamerteātri. No 1925.gada tas ir Valsts ebreju teātris (Gosets) un 1929.gadā Mihoelss kļūst par tā māksliniecisko vadītāju. Šajā amatā viņš strādā līdz pēdējai sava traģiskā mūža dienai. Mihoelsa teātra darbības aktīvā ir 14 uzvedumi, vairāk nekā 30 atveidotu lomu.
S.Mihoelsa režisora un aktiera darbībai raksturīga dziļa filozofiska un psiholoģiska tēlu izpratne un lieliska spēja iejusties klasisko varoņu lomās. Pasaules slavu S. Mihoelss iemantoja 1935.gadā ar karaļa Līra lomu, kas kļuva par viņa aktiermeistarības virsotni. Viņa tēlojums P. Markiša „Ovadisa ģimene” (Zaivls Ovadis) un Šolom-Aleihema „Tevje-piena tirgotājs” (Tevje) izrādēs tika nosauktas par 20.gs. 30.gadu skatuves mākslas šedevriem. S.Mihoelss bija pazīstams arī kā kinoaktieris, filmējies filmās „Ebreju laime”, „Openheimu ģimene” un „Cirks”.
S.Mihoelsa režijas darbi izcēlās ar patstāvību un iekšēju neatkarību. Par viņa labākajām izrādēm „Burve”, „200 000” un „Nakts vecajā tirgū” rakstīja Parīzes un Ņujorkas laikrakstos, bet 1946.gadā par izrādi „Freilehs” S. Mihoelsam tika piešķirta PSRS valsts prēmija.
S.Mihoelsa sapnis bija nokļūt savas bērnības pilsētā, taču viņa vēlēšanās nepiepildījās.1948.gadā, pēc Staļina pavēles, viņš gāja bojā Valsts drošības komitejas speciāli organizētā autokatastrofā.
Daugavpils iedzīvotāji nav aizmirsuši savu slaveno novadnieku. Ēku, kurā viņš dzimis, rotā divas memoriālās plāksnes. Pirmo uzstādīja 1967.gada 16.martā, otro - 1990.gada martā, kad ar UNESCO lēmumu visā pasaulē atzīmēja S.Mihoelsa 100.dzimšanas dienu. 1990.gada 23.janvārī Daugavpils iela, kurā dzīvoja S.Mihoelss, tika nosaukta viņa vārdā – par Mihoelsa ielu.
|
