Fjodors Fjodorovs dzimis 1939. gada 28. septembrī Ludzā. Bērnību un jaunību pavadījis Jūrmalā.
Tikšanās ar tā laika izcilajiem pedagogiem noteica turpmāko viņa dzīves ceļu, ieaudzināja mīlestību pret literatūru. Pēc skolas beigšanas jaunais Fjodors gandrīz nejauši nonācis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā.
Pēc augstskolas absolvēšanas diplomēto speciālistu iesauca armijā. Dienot Baltijas Aviācijas flotē, F. Fjodorovs kara aviācijas skolas programmu nokārtojis kā eksterns, iegūstot lidmašīnu ekspluatācijas tehniķa specialitāti un virsnieka dienesta pakāpi.
Strādājis par pasniedzēju Toboļskas universitātē Sibīrijā. 1970. gadā atgriezies Daugavpilī un sācis strādāt Daugavpils Pedagoģiskā institūta Filoloģijas fakultātē. Jaunais pasniedzējs veltījis savus darbus vācu romantisma un 19. gs. Eiropas literatūras un kultūras izpētei. 1973. gadā F. Fjodorovs aizstāvējis kandidāta disertāciju par E.T.V. Hofmaņa daiļradi Ļeņingradas A. Hercena Pedagoģiskajā institūtā. Vairāku gadu pētījumi tika apkopoti doktora disertācijā, un 1989. gadā viņš to veiksmīgi aizstāvējis Ļeņingradas (Sanktpēterburga) Valsts universitātē.
Cita F. Fjodorova zinātniskās izpētes joma bija krievu literatūra, kā rezultātā tapušas vairākas grāmatas: "Голос лиры вдохновенной” (2009), "Романтический художественный мир: пространство и время” (1988), "Человек в романтической литературе” (1987).
F. Fjodorova kolēģi novērtēja viņa spējas ģenerēt jaunas idejas un ieviest tās dzīvē. Vadot Krievu literatūras un kultūras katedru (1991–2003), viņš izstrādājis kolektīva darbības zinātnisko stratēģiju, bijis iniciators ikgadējiem Humanitārās fakultātes Zinātniskajiem lasījumiem, par kuriem zina ne tikai Latvijā, bet arī visā Austrumeiropas reģionā. 2002. gadā F. Fjodorovs uzsācis zinātniskā žurnāla "Humanitāro Zinātņu Vēstnesis” izdošanu. 2003. gadā, pateicoties profesora centieniem, universitātē tika izveidots Komparatīvistikas institūts, kas nodarbojās ar salīdzinošiem pētījumiem literatūrā, Latvijas rakstnieku mijiedarbību ar Eiropas un krievu autoriem, pierobežas kultūru. Viņš uzstājies konferencēs dažādās valstīs, publicējis rakstus, lasījis lekcijas doktorantūras studentiem.
2005. gadā F. Fjodorovam tika piešķirts Daugavpils domes apbalvojums "Goda daugavpilietis".
Savu dzīvi profesors veltījis zinātnei un daudziem studentiem, kā arī savai ģimenei, kurā izaudzināti trīs dēli, mazbērni un mazmazbērni.
Miris 2020. gada 7. janvārī.
|
