Helma Judīte Hansone dzimusi 1934. gada 1. augustā skolotāju ģimenē.
Abi Helmas vecāki mācījušies Daugavpils Skolotāju institūtā, tur arī iepazinušies. Drīz pēc meitas piedzimšanas ģimene pārcēlās uz dzīvi Lēdmanē, kur Helma uzsāka skolas gaitas. Desmit gadu vecumā viņa sāka rakstīt dzeju. Tēvs vadāja meitu līdzi uz medībām, tāpēc godā dabu.
Absolvējusi Lēdmanes septiņgadīgo skolu, Cēsu Skolotāju institūtu (1954), ar izcilību Latvijas Valsts universitātes (LVU) Ģeogrāfijas fakultāti (1959). Augstskolā radās interese par literāro darbu, viņas pirmās publikācijas bija lasāmas LVU avīzē “Padomju Students”.
1959. gadā Helma absolvēja universitāti ar izcilību un tika nosūtīta darbā uz Višķu lauksaimniecības tehnikumu. Tā kļuva par H. Hansones vienīgo darba vietu, nostrādājot skolā visu savu darba mūžu – 30 gadus. Atbarucot uz tehnikumu strādāt, viņa sāka pētīt Višķus, kas izrādījās ļoti sena vēsturiska vieta, bagāta ar pilskalniem, svētvietām, brīnišķīgu darbu, nostāstiem un teikām.
Sākoties Atmodai, H. Hansone aktīvi iesaistījās Latvijas Tautas frontes darbībā. 1988. gadā viņa iestājās tikko izveidotajā LTF Višķu grupā. Kādu laiku viņa bija LTF rajona preses grupas vadītāja. 1991. gada 13. janvārī viņa piedalījās LTF rīkotajā manifestācijā Rīgas Daugavmalā. Savas un laikabiedru atmiņas par Trešo tautas atmodu Latvijā un Višķu pagastā viņa apkopojusi grāmatā “Saulgriežu vētra” (1998).
Latvijas un latviskā godāšanu ir pārmantojusi no tēva, jo viņš bijis ļoti latvisks. H. Hansonei piemīt humora izjūta. Viņa rūpējas par mīļdzīvniekiem, īpaši patīk kaķi. Tiekas ar līdzcilvēkiem Višķu senioru kopā, lai parunātos par dzīvi. Bieži ceimojas Luknas un Višķu bibliotēkā.
Aizejot pensijā, H. Hansone pievērsās literārajai daiļradei. Izdotas grāmatas – dzejoļu krājumi: “Pa uguns ceļu” (1992), “Vainags uz akmens” (2000), proza: “Zvēru vārdi” (1994), “Zvēru vārdi – 2” (1998), dokumentālās prozas darbs “Saulgriežu vētra” (1998), eseju krājums “Pasaulē” (2003), “Pasaulē 2”, triloģija "Saules otrā puse" (2011–2016), romāns "Pārdotais Saules kalns" (2018).
Iedvesmu daiļdarbiem smēlusies no sarunām ar vēsturniekiem un pētniekiem un vēstures grāmatām. Lasa par baltu tautām Eiropā un Āzijā.
H. Hansone aizrāvusies ar novadpētniecību, meklējot (un arī atrodot) senos pilskalnus, kuru, viņasprāt, Višķu apkaimē ir ne mazums. Savas gaitas un atradumus viņa apraksta esejās, izmanto daiļdarbos.
|
