Dzimis 1919. gada 1. aprīlī Dvinskā (Daugavpilī), kur Z. Jakuba ģimene dzīvojusi jau vairākās paaudzēs. Absolvējis ebreju pamatskolu un arodskolu. Strādājis par galdnieku, vēlāk rotaļlietu darbnīcā.
1941. gadā, sākoties Otrajam pasaules karam, ģimene evakuējās uz Vidusāziju. 1942. gadā Z. Jakubu iesauca Sarkanajā armijā, frontē guva divus ievainojumus. Par piedalīšanos kaujās apbalvots ar ordeņiem un medaļām. Pēc demobilizācijas atgriezies Daugavpilī un līdz pat aiziešanai pensijā 1988. gadā strādājis otrreizējo izejvielu pieņemšanas punktā.
Līdztekus pamatdarbam Z. Jakubs visu mūžu nodarbojās ar novadpētniecību. Interese par Daugavpils vēsturi viņam radās jau 20. gs. 30. gadu beigās, kad arī tapa pirmās publikācijas vietējai presei. Nebūdams profesionāls vēsturnieks, viņš vāca un apkopoja materiālus par dzimtās pilsētas vēsturi, veica milzu apjoma darbu, izpētot simtiem vēstures avotu ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju arhīvu dokumentus, statistikas krājumus, veco avīžu komplektus u.c. materiālus.
Sešdesmit gadu laikā Z. Jakubs uzrakstījis gandrīz 600 rakstu, ziņojumu, piezīmju, stāstu un aprakstu par Daugavpili un tās vēsturi, kas publicēti Daugavpilī, Rīgā, Maskavā, Izraēlā, Polijā, Francijā un ASV.
Plašāku atpazīstamību Z. Jakubs ieguva kā grāmatu autors: „Даугавпилс в прошлом: публикации краеведа” (1998), „Город Даугавпилс. Хронологический обзор, 1275–2001” (2002), kurā apkopoti 1854 pilsētas vēstures fakti ar komentāriem.
Īpaša vieta novadpētnieka publikācijās ir pētījumiem par Daugavpils ebreju un Daugavpils geto vēsturi. Raksti publicēti krājumos „Latgale un Daugavpils: vēsture un kultūra” (1996), „Евреи в Даугавпилсе” 1. un 3. laidiens.
Z. Jakuba interešu lokā bija arī pētījumi par pilsētas pirmsākumiem – Dinaburgas pili, karadarbību Daugavpilī 1812. gadā, ielu, parku, rūpniecības uzņēmumu, kultūras objektu, skolu u.c. celtniecību un vēsturi. Viņš neaprobežojās tikai ar sausu faktu, skaitļu un notikumu izklāstu, bet analizēja tos un sasaistīja ar tā laika vēsturisko kontekstu.
Tikai pateicoties Z.Jakuba pētnieciskajai darbībai, kļuvuši zināmi daudzi sen aizmirsti pilsētas vēstures fakti, mūsu atmiņā saglabājušies nozīmīgu pagājušo gadsimtu novadnieku vārdi un darbība. Par Daugavpils vēsturi ir salīdzinoši maz publikāciju, tāpēc vēl jo nozīmīgāks ir novadpētnieka ieguldījums dzimtās pilsētas pagātnes izpētē.
Par pašaizliedzīgo novadpētnieka darbību 2005. gadā Z. Jakubam piešķirts Goda daugavpilieša tituls.
Miris 2009. gada 23. martā deviņdesmit gadu vecumā.
|
