LCB lasītāji- seniori apgūst pamatiemaņas darbā ar datoru un internetu - Daugavpils novadnieki - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski
 
 
Vārds/Uzvārds/Pseidonīms
 

Kategorijas

- Zinātnieki, izgudrotāji
- Kultūras darbinieki
- Domātāji, filozofi
- Garīdznieki, mācītāji
- Sabiedriskie un politiskie darbinieki
- Ekonomisti, tautsaimnieki
- Militārie darbinieki
- Pedagogi
- Medicīnas darbinieki
- Mākslinieki
  -- Arhitekti
  -- Tēlnieki
  -- Keramiķi
  -- Gleznotāji
  -- Mūziķi
  -- Kino un teātra darbinieki
  -- Fotogrāfi
- Sportisti
- Literāti, valodnieki
- Vēsturnieki, novadpētnieki
- Uzņēmēji

Novadpētniecības mapes
Dinaburgas cietoksnis
Digitalizēti Daugavpils laikraksti
Daugavpils novadnieki
Dziesmotā Latgale
Daugavpils Baznīcu kalns
Virtuālā izstāde "Rakstniece Anita Liepa"
Virtuālā izstāde "Latgales Centrālajai bibliotēkai - 80"


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Novadpētniecība » Daugavpils novadnieki
B D F H J M O P R T V

Sabiedriskie un politiskie darbinieki

ANNA RANCĀNE

Dzejniece, žurnāliste, politiķe
1959

Dzimusi 1959. gada 12. jūnijā Ludzas rajona Miglinieku pagasta Liuzinīkos.

Mācījusies Liuzinīku pamatskolā (1966–1970) un Nautrēnu vidusskolā (1970–1977). Augstāko izglītību ieguvusi Latvijas Valsts Universitātē Ekonomikas fakultātē (1982) un Maskavas M. Gorkija Literatūras institūtā (1983–1988).

Strādājusi Rīgā par programmētāju informācijas un skaitļošanas centrā, ekonomisti Rīgas TEC-1, izdevniecības “Liesma” redaktori (1986–1989).

1989. gadā pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī un strādāja Daugavpils teātrī par literārās daļas vadītāju, vēlāk par avīzes „Latgales Laiks” galveno redaktori (1992–2000). Kopš 2000. gada dzīvo Rēzeknē. Bijusi laikraksta "Diena” speciālkorespondente Latgalē, Rēzeknes novada domes deputāte, Rēzeknes novada pašvaldības mājaslapas satura redaktore.

2022. gadā ievēlēta par deputāti Latvijas Republikas 14. Saeimā.

Literārā darbība: dzeja, luga-mistērija "Francis Trasuns” (1992), dramatizēts sv. Terēzes dzīves apraksts "Kādas dvēseles stāsts" (1993), viena no scenārija autorēm dokumentālajai filmai "Ar paļāvību pie žēlastības troņa" (1995), librets pirmajai latgaliešu bērnu operai "Muna tāvuzeme” (1999), aizkadra teksts dokumentālajai filmai "Brāļi Varslavāni" (2015), luga "Bišu māte un vilkacis" (2016), grāmata "Aiz azara bolti bārzi..." (2019) par kordiriģenti Terēziju Broku.

Dzejoļus publicē kopš 1975. gada. A. Rancānes dzejā ir izteiktas garīgās vērtības – mīlestība, sapratne, cilvēcība, patriotisms, ticība. Izdotie dzejoļu krājumi: "Lūgšana mājai” (1982), "Piektdiena” (1986), "Advente” (1992), "Aizlūgums” (1997), "Svētdiena” (2001), "Zīmes” (2005), "Saules kalponīte" (2005), "Pylni kārmani dabasu... Bezdelīgu pasts" (2012), "Prīca i klusiešona" (2018).

Ieva Kalniņa grāmatā "Latviešu rakstniecība biogrāfijās" (2003) par A. Rancānes dzeju raksta šādi: "Annas Rancānes dzejai piemīt eksaltēts lirisms, jūtu sakāpinātība, ekspresīvi, folkloriski ietonēta tēlainība, īpaši daudz lietota personifikācija. Dzejā atdzīvināti gadsimtos koptie tautas ētiski estētiskie principi, galvenās vērtības ir tauta, zeme, bērns, māte, māja, Latgale. Pēdējos krājumos būtiski ir reliģiskie motīvi, kuros atklājas liriskās varones neizsmeļamais spēka, arī ētisko vērtību avots ticībā, paļāvībā uz Dievu. Uz laikmeta negatīvajiem sastrēgumiem dzejnieces skatījums ir dziļi personisks, izdzīvots vienotībā ar savu likteni."

Saņēmusi E. Veidenbauma literāro prēmiju (1992), kardināla J. Vaivoda fonda balvu (1996), Aspazijas prēmiju (2000), Preses nama balvu (2001), Latvijas Literatūras gada balvu (2013), Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks 2019", Triju Zvaigžņu ordeni.


Saistība ar Daugavpili:

Laikraksta "Latgales Laiks” galvenā redaktore (1991–2000).


Izmantotie avoti:

LSM.lv Kultūras redakcija, Liega Piešiņa (2023, 15. sept.). Dzejniece Anna Rancāne: Tulkot dzeju no latgaliešu uz latviešu valodu nav iespējams. // LSM.lv (skatīts 15.07.2024).

A. Rancāne (red. H. Soms). latgalesdati.du.lv (skatīts 21.05.2024).

Anna Rancāne. // www.literatura.lv (skatīts 21.05.2024).

Zvīdre, Guna (2017, 8. janv.). Latgales kosmopolīte Anna Rancāne. // Latvijas radio 3 Klasika, LSM.lv (skatīts 15.07.2024).

Attēls: www.lsm.lv, 15.09.2023. LSM.lv Kultūras redakcija, Liega Piešiņa (Latvijas Radio 3 “Klasika” programmu vadītāja) “Dzejniece Anna Rancāne: Tulkot dzeju no latgaliešu uz latviešu valodu nav iespējams”. Foto: Māris Justs.


Elektroniskie resursi:

Annas Rancānes darbu saraksts LCB e-katalogā

Literatūras saraksts par Annas Rancānes darbību LCB e-katalogā



@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2025 Piekļūstamība