Francis Trasuns dzimis 1864. gada 16. oktobrī Sakstagala pagasta Kolnasātā zemnieku ģimenē.
Ieguvis pamatziglītību vietējā pagasta skolā, mācījies Jelgavā (1875–1883) – sākumā katoļu baznīcas skolā, vēlāk Jelgavas reālskolā. Studējis Pēterburgas katoļu garīgajā seminārā (1883–1887), kur gatavoja arī garīdzniekus darbam Latgales draudzēs. Mācības notika latīņu, krievu un poļu valodā, bet F. Trasunam izdevās panākt neoficiālu un neapmaksātu latgaliešu valodas stundu ieviešanu.
Pēc semināra absolvēšanas turpinājis studijas garīgajā akadēmijā (1887–1891), iegūstot teoloģijas maģistra grādu. 1891. gadā (F. Trasuna portrets LNB Digitālajā bibliotēkā) norīkots uz savu pirmo kalpošanas vietu Dinaburgu par vikāru un skolu kapelānu, taču drīz ticis atsaukts par latviešu nacionālās pašapziņas audzināšanu skolēnos.
F. Trasuns iestājies pret pārkrievošanas politiku un pret latgaliešu pārpoļošanu katoļu baznīcā un izglītības iestādēs. Cariskās Krievijas varas iestādes viņu uzskatīja par revolucionāru un neuzticamu personu. Līdz 1917. gadam F. Trasuns atradies policijas uzraudzībā un ticis norīkots strādāt dažādās draudzēs un izglītības iestādēs, kuru vietas nemitīgi mainījušās – Daugavpils, Rīga, Pēterburga, Vladimiras guberņa, Rēzekne.
1906. gadā F. Trasuns ievēlēts Krievijas Impērijas 1. Valsts domē. Vēlāk strādājis draudzēs Pēterburgā, Rēvelē (tagad Tallina), Narvā, Novgorodā, Polockā, Gatčinā un Latgalē.
F. Trasuns uzskatīja, ka Latgales latvieši (latgalieši) un pārējās Latvijas latvieši ir vienas tautas, vēsturisku apstākļu rezultātā atdalītas divas daļas. Sapulcēs un laikrakstu publikācijās viņš skaidroja atšķirības starp Latgales un pārējās Latvijas teritorijā dzīvojošiem latviešiem valodas, ticības un saimnieciskajos jautājumos.
F. Trasuns ierosinājis un vadījis Latgales kongresu Rēzeknē (1917), kur tika pieņemts vēsturisks lēmums par Vitebskas guberņas Latgales apriņķu apvienošanos ar latviešu apdzīvotajiem apriņķiem Vidzemē, Kurzemi un Zemgali. Bijis Latgales Pagaidu zemes padomes (1917–1918), Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Tautas padomes loceklis (1918–1920), Iekšlietu ministra biedrs, ievēlēts Satversmes sapulcē (1920), 1. un 2. Saeimā (1922–1926). Bijis Latvijas bankas padomes loceklis.
Dibinājis un vadījis laikrakstus: “Auseklis” (1906–1907), “Zemnīka Bolss” (1924–1926), žurnālu “Zemnīka Draugs” (1920–1921), viens no laikraksta “Latgolas Vōrds” dibinātājiem un vadītājiem (1919–1924). Dažādos periodiskos izdevumos publicēti neskaitāmi raksti ar garīgu saturu, par tautas apvienošanu un Latgales īpatnībām, par skolu un izglītību, nacionālajām attiecībām u. c. jautājumiem.
Latīņu drukas aizlieguma laikā Latgalē (1865–1904) F. Trasuns izdeva kalendāru latviešu literārajā valodā “Daugavas Katoļu Kalendars” (1901–1904). Ābeču autors latgaliešu bērniem (1909., 1921. gads), Lasāmās grāmatas tautskolām autors (1909., 1920. gads).
Viens no ievērojamākajiem F. Trasuna literārajiem sacerējumiem ir "Fabulas" (1924), kurās asprātīgi atspoguļoti novērojumi par atsevišķu politiķu un sabiedrisko darbinieku darbību, dažādām negatīvām parādībām sabiedrībā. Sarakstījis drāmu “Nūgrimušō pile” (1928), kurā, balstoties uz teikām, atainotas tautas brīvības alkas, piecus stāstus un vairāk nekā 30 dzejoļus.
1924. gadā sākas F. Trasuna konflikts ar katoļu baznīcas pārstāvjiem, viņam tiek aizliegts baznīcā vadīt garīgās ceremonijas. 1925. gadā viņu izslēdz no baznīcas. Oficiālais iemesls ir viņa, katoļu priestera, neapmierinošā uzvedība (celibāta neievērošanu, sutanas nenēsāšana). Reabilitēts 1998. gada 18. augustā ar Romas katoļu baznīcas oficiālu klēra kongregācijas rakstu.
F. Trasuns miris 1926. gadā 6. aprīlī Rīgā no sirdstriekas divas dienas vēlāk, kad tika izraidīts no Lieldienu dievkalpojuma Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē. Apbedīts Rēzeknes katoļu kapos. Bērēs prezidents Jānis Čakste teica šādus vārdus: “Francis Trasuns ielika mūsu Latvijas ģerbonī trešo zvaigzni – Latgali”.
Kopš 1992. gada F. Trasuna dzimtajās mājās darbojas piemiņas muzejs “Kolnasāta”. Piemiņas plāksnes atklātas pie Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds katedrāles (2004) un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles (2014) sienas. 2009. gadā Rēzeknē atklāts tēlnieka Aigara Bikšes veidotais piemineklis F. Trasunam. 2014. gadā iznācis Ingas Ābeles vēsturiskais romāns “Klūgu mūks”, kurā viens no galvenā varoņa prototipiem ir F. Trasuns.
|