Solomons Mihoelss (īst. uzvārdā Vovsi) dzimis 1890.gada 16.martā Dinaburgā (Daugavpils) kokmateriālu tirgotāja ģimenē. Vecākiem bija deviņi bērni. Trīspadsmit gadu vecumā Mihoelss jau rakstīja dzeju, zīmēja, veidoja no māla. Sākumskolas izglītību viņš ieguva ebreju skolā – hederā, bet mācības turpināja reālskolā Rīgā, uz kurieni ģimene pārcēlās 1905.gadā. Skolā literatūras stundās liela uzmanība tika veltīta pasaules klasiķu darbiem, kas lielā mērā pamudināja jaunieti pievērsties aktiera profesijai. Mihoelss ļoti bieži apmeklēja Rīgas Krievu drāmas teātra izrādes un dažādus kultūras pasākumus, kas tika rīkoti Vērmaņdārzā.
1915.gadā, paklausot tēva gribai, Mihoelss iestājas Petrogradas universitātes Juridiskajā fakultātē, taču pēdējā kursā pameta studijas, lai kļūtu par A.Granovska 1918.gadā dibinātās pasaulē pirmās ebreju teātra studijas audzēkni. 1919.gadā studijas uzvevumā notika Solomona Mihoelsa teātra debija. Aktierim bija 29 gadi, kad viņš pirmo reizi iznāca uz skatuves ar pseidonīmu „Mihoelss”. 1920.gadā studija tiek pārcelta uz Maskavu un pārveidota par Valsts ebreju kamerteātri (no 1925.gada - Valsts Ebreju teātris). 1929.gadā Mihoelss kļūva par teātra māksliniecisko vadītāju un šajā amatā viņš strādāja līdz pat savai traģiskajai bojāejai. Teātrī Mihoelsa vadībā tapa 14 uzvedumi un viņš atveidojis vairāk nekā 30 lomu.
S.Mihoelsa režisora un aktiera darbību raksturoja dziļa filozofiska un psiholoģiska tēlu izpratne un lieliska spēja iejusties klasisko varoņu tēlos. Pasaules slavu S.Mihoelss iemantoja 1935.gadā ar karaļa Līra lomu, kas bija viņa aktiermeistarības virsotne. Viņa atveidotās lomas P.Markiša lugā „Ovadisa ģimene” (Zaivls Ovadis) un Šolom-Aleihema „Tevje-piena tirgotājs” (Tevje) līdz pat šai dienai tiek uzskatītas par 20.gs. 30.gadu skatuves mākslas šedevriem. Par viņa labākajām izrādēm „Burve”, „200 000” un „Nakts vecajā tirgū” rakstīja Parīzes un Ņujorkas laikrakstos, bet 1946.gadā par izrādi „Freilehs” S.Mihoelsam tika piešķirta PSRS Valsts prēmija. S.Mihoelss darbojies arī kino - tēlojis filmās „Ebreju laime”, „Openheimu ģimene” un „Cirks”.
S.Mihoelsa sapnis bija apmeklēt dzimto pilsētu, taču viņa vēlēšanās nepiepildījās. 1948.gadā, pēc Staļina pavēles, viņš gāja bojā Valsts drošības komitejas speciāli organizētā autokatastrofā.
Daugavpils iedzīvotāji nav aizmirsuši savu slaveno novadnieku. Ēkai, kurā viņš dzimis, uzstādītas divas memoriālās plāksnes. Pirmo uzstādīja 1967.gada 16.martā; otro - 1990.gada martā, kad ar UNESCO lēmumu visā pasaulē atzīmēja S.Mihoelsa 100.dzimšanas dienu.1990.gada 23.janvārī iela, kurā piedzimis S.Mihoelss, tika nosaukta viņa vārdā – par Mihoelsa ielu.
|
