Rainis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns) dzimis 1865. gada 11. septembrī Dunavas pagasta "Varslavānos”.
Tēvs Krišjānis Pliekšāns bijis pusmuižu nomnieks, tāpēc ģimene bieži mainīja dzīvesvietu - dzīvoja Tadenavā, Randenē, Berķenelē (netālu no Daugavpils), Vasiļovā, Jasmuižā.
Mācījies Grīvas vācu skolā (1875–1879), kur papildus skolas obligātajai programmai apguvis latīņu un grieķu valodas pamatus, kā arī Rīgas pilsētas ģimnāzijā (1880–1884). Oriģinālā un vācu tulkojumos lasījis antīko autoru darbus, iepazinis vācu, angļu un krievu klasisko literatūru.
Absolvējis Pēterburgas Universitātes Juridisko fakultāti (1888). Strādājis Viļņas apgabaltiesā (1889), bijis advokāta palīgs Jelgavā, Jaunās strāvas laikraksta "Dienas Lapa” redaktors (1891–1895). 1894. gadā iepazinies ar Aspaziju – dzejnieci un dramaturģi.
Strādājis par juristu Jelgavas notāru kantorī, vēlāk par advokātu Panevēžā (1897). Ticis arestēts par kāda advokāta goda aizskaršanu, bet pēc mēneša viņam tika inkriminēta pretvalstiska darbība. Cietumā salaulājies ar Aspaziju. Izsūtīts uz Pleskavu un tad uz Slobodsku Vjatkas guberņā (1899–1903). Trimdā tapa pirmais Raiņa dzejoļu krājums "Tālas noskaņas zilā vakarā" (1903).
Atgriezies dzimtenē 1903. gadā, Rainis kļuva par aktīvu sociāldemokrātu. Dzīvojis Jūrmalā, Rīgā, Jaundubultos. Pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas, dzejnieks bija spiests emigrēt – kopā ar Aspaziju devās uz Šveici, dzīvoja Kastanjolas ciematā (mūsdienās Lugāno).
Rainis un Aspazija Latvijā no trimdas atgriezās 1920. gadā un pabija Daugavpilī vienu dienu: fotogrāfija, raksts.
Rainis bijis politiķis – Satversmes Sapulces deputāts no Latgales vēlēšanu apgabala (1920–1922), 1. Saeimas deputāts no Latgales vēlēšanu apgabala (1922–1929), Izglītības ministrs (1926–1927).
Piedalījies Dailes teātra dibināšanā un kļuva par tā direktoru (1920–1921), bijis Nacionālā teātra direktors(1921–1925).
Piešķirtie apbalvojumi: Rīgas Latviešu biedrības prēmija par J.V. Gētes "Fausta" tulkojumu (1901), Rīgas Latviešu biedrības prēmija (1913), Triju Zvaigžņu ordenis (Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieris, I šķira, 1925), LPSR Tautas dzejnieks (1940).
Miris 1929. gada 12. septembrī, apgrabāts Raiņa kapos.
Raiņa literārais mantojums ir ļoti plašs:
-
dzejoļu krājumi – Tālas noskaņas zilā vakarā (1903), Vētras sēja (1905), Klusā grāmata (1909), Gals un sākums (1912), Dagdas piecas skiču burtnīcas (1920–1925), Mūza mājās (1923);
-
poēma "Ave sol!" (1910);
-
lugas – Pusideālists (1901), Uguns un nakts (1905), Ģirts Vilks (1907), Zelta zirgs (1909), Indulis un Ārija (1912), Pūt, vējiņi! (1914), Spēlēju, dancoju (1915), dramatiska poēma "Daugava" (1919), Jāzeps un viņa brāļi (1919), Krauklītis (1920), Ilja Muromietis (1923), Mīla stiprāka par nāvi (1927), Rīgas ragana (1928);
-
atmiņu grāmata "Kastaņola" (1928);
-
dzejoļu krājumi bērniem – Zelta sietiņš (1920), Puķu lodziņš (1924), Vasaras princīši un princītes (1924), Lellīte Lolīte (1924), Putniņš uz zara (1925), Saulīte slimnīcā (1928);
-
lugas bērniem – Mušu ķēniņš (1923), Suns un kaķe (1928)
-
tulkojumi – J.V. Gētes "Fausts” u.c., A. Puškina, H. Ibsena, Dž.G. Bairona, V. Šekspīra, F. Šillera, H. Heines un citu autoru daiļdarbi.
Raiņa darbi tulkoti lietuviešu, igauņu, vācu, itāļu, krievu, poļu, angļu, franču un citās valodās.
|
Izmantotie avoti:
Grīnuma, Gundega (2023, 11. febr.). Rainis. // Nacionālā enciklopēdija, https://enciklopedija.lv/ (skatīts 03.07.2024).
K. Preiss. Rainis un Aspazija Daugavpilī // Avangards, Nr. 107 (1968, 10. sept.), 3. lpp. E-raksts pieejams LNB Digitālajā bibliotēkā periodika.lv.
Rainis un Aspazija atgriežas Latvijā. Daugavpils. 1920-04-09. // Latvijas Digitālā bibliotēka, http://digitalabiblioteka.lv/ (skatīts 03.07.2024).
Rainis [Jānis Pliekšāns] (red. H. Soms). latgalesdati.du.lv (skatīts 03.07.2024).
Rainis (1865–1929). // www.letonika.lv (skatīts 03.07.2024).
Rainis. // www.literatura.lv (skatīts 03.07.2024).
Attēls: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003, 470. lpp.
|