Personālijas

Kazimirs Duļbinskis (1906 - 1991)

Garīdznieks

Kazimirs Duļbinskis dzimis 1906. gada 6. aprīlī (pēc vecā stila 23. martā) Viduču sādžā (Viļakas draudze) trūcīga, bet ticīga zemnieka ģimenē. Vecāki izaudzināja piecus dēlus un divas meitas – čaklus un dievbijīgus bērnus.

Kazimirs Duļbinskis mācījās Viduču trīsklašu skolā, pēc tam Eržepoles skolā, taču sākās karš un juku laiki, tāpēc mācības bija jāpārtrauc. Viļakas prāvests Pēteris Apšinieks (1887 – 1942) bija ievērojis Kazimira gaišo galvu, centību un labo uzvedību. Bez vecāku piekrišanas pieteicis viņu tālākām mācībām Aglonas ģimnāzijas sagatavošanas klasē, kāda pastāvēja Aglonā tūlīt pēc Pirmā pasaules kara. Kazimirs Duļbinskis Aglonā tika uzņemts sagatavošanas I kursā. Skolas direktors bija izcilais jaunatnes audzinātājs monsinjors  Nikodems  Rancāns, toreizējais Preiļu dekāns. 1927. gadā Kazimirs Duļbinskis Aglonas ģimnāziju pabeidza un rudenī  tika uzņemts  Rīgas Garīgajā seminārā. 

1932. gada 8. maijā Svētā Jēkaba katedrālē arhibīskaps Antonijs Springovičs diakonu Kazimiru Duļbinski kopā ar citiem diakoniem ordinēja par priesteri. Savu pirmo Svēto  Misi K. Duļbinskis celebrēja  Viļakas baznīcā 22. maijā.

Pirmā darba vieta bija Rēzeknes Jēzus Sirds baznīca, bet jau 1933. gadā jauno priesteri nosūtīja uz Aizpūri. 1935. gadā K. Duļbinski atkal pārcēla uz Rēzekni par skolu kapelānu un vikāru.

No Rēzeknes K. Duļbinska kalpošanas darbs ved uz Daugavpili. Šeit viņš bija skolu kapelāns, Latgales latviešu Romas katoļu kultūras veicināšanas biedrības “Saule” Sieviešu arodskolas direktors divus mācību gadus (1936./1937., 1937./1938.mācību gads) un prāvests Dievmātes baznīcā, kur dievkalpojumi  notika tikai poļu valodā. Viņam pirmajam vajadzēja ieviest dievkalpojumus latviski. Pamazām tika izveidota stingra kārtība latviešu un poļu dievkalpojumiem. Jau no jezuītu laikiem(17.-18.gs.) bija pieņemts, ka Daugavpilī garīdzniekiem jāprot četras valodas : latviešu, poļu, krievu un lietuviešu. 1938. gadā Kazimiru Duļbinski pārceļ uz Aglonu par ģimnāzijas inspektoru.

1939. gadā K. Duļbinskis uzsāka mācības Teoloģijas fakultātē Rīgā. 1940. gada vasarā fakultātes dekāns bīskaps Jāzeps Rancāns izsniedza viņam diplomu par Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanu.

1940. gadā tika slēgta Aglonas ģimnāzija un K. Duļbinski pārcēla uz Ciskādu draudzi.

No 1942. gada K. Duļbinskis redzams atkal Daugavpilī. Te viss bija zināms un pazīstams. Kad 1944. gadā Daugavpilij tuvojās fronte, iedzīvotāji atstāja pilsētu un devās uz  laukiem. Tāpat darīja arī priesteri. Kad frontes darbība virzījās uz Rīgas pusi, priesteri un iedzīvotāji atgriezās Daugavpilī. Laimīgaā kārtā Dievmātes baznīca bija maz cietusi. Visus bojājumus īsā laikā varēja salabot. Draudzes darbs ievirzījās parastajā ritmā.

1946. gada sākumā prāvests K. Duļbinskis saņēma rīkojumu pārcelties uz Rīgu, kur tika atjaunota Garīgā semināra darbība. 1949. gadā bīskaps K. Duļbinskis bija sv. Jēkaba katedrāles pārzinis. Kādā agrā maija rītā drošības policija katedrālē izdarīja kratīšanu un tika atrasti agrāko gadu žurnāla „Gaisma” numuri. Tas bija „pietiekams” iemesls, lai bīskapu K. Duļbinski arestētu. 1949. gada 26. novembrī viņam piesprieda 10 gadus ieslodzījuma nometnē. 1954. gadā sakarā ar vispārējo amnestiju viņu atbrīvoja, taču 1956. gadā bīskapu arestēja atkal, pamatojot ar to, ka viņš esot amnestēts nelikumīgi. 1958. gadā soda termiņš beidzās, taču Latvijā viņš atgriezties nedrīkstēja. Pirmā viņa apmešanās vieta bija Druja, tad Verhņedvinska, beidzot Pitalova.

Tikai pēc vairākiem gadiem Duļbinskis dabūja atļauju apmesties tēva mājās Viļakā.

Paziņojumu par reabilitāciju viņš saņēma 1988. gada 20. decembrī. Tad  bīskapam jau bija 82 gadi, savus pienākumus viņš pildīt vairs nespēja.

Pēc ilgas un grūtas slimības bīskaps Kazimirs Duļbinskis nomira 1991. gada 17. oktobrī Viļakā. Bīskaps K. Duļbinskis apbedīts Viļakas baznīcas dārzā.

Avotu saraksts:

1. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes : kūrijas arhīva materiālu apkopojums / bīskaps Jānis Cakuls. - [Rīga] : Rīgas Metropolijas kūrija, 1997. – 133.-136. lpp.

2. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu priesteri, 1918 - 1995 : uzziņas / bīskaps Jānis Cakuls. - [Rīga] : Rīgas Metropolijas kūrija, 1996. – 323. lpp.

3. Latvijas Romas Katoļu Baznīcas vēstures materiāli. 20.gadsimts : veltījums bīskapa Alberta dibinātās Rīgas pilsētas un bīskapijas 800 gadu atcerei / mater. apkop. Jānis Cakuls. - Rīga : Rīgas Metropolijas Kūrija, 2001. - 887 lpp. : il.

4. Saules skola: no rokdarbu kursiem līdz Mākslas koledžai / redaktore Anita Liepa. - Daugavpils : Saule, 1997. – 10.-13. lpp. : il.       

5. Svilāns, Jānis. Latvijas Romas katoļu priesteri / Jānis Svilāns, Alberts Budže ; red. Valentīna Unda. - Rēzekne : Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2008. – 62.-67. lpp. : ģīm.