Personālijas

Nikolajs Muižnieks (1897 - 1974)

Garīdznieks

1945. gada februārī mācītājs Nikolajs Muižnieks pārņēma Daugavpils evaņģēliski luteriskās draudzes garīgo vadību. Viņa kalpošanas laiks iekrita baznīcai vissmagākajā periodā. Baznīcas ēka bija vandāļu sapostīta: pusgada laikā, kamēr nebija mācītāja, visas interjera koka detaļas, kā arī soli, grīda un durvis, nodedzinātas. Pilsētas vadība atsavināja baznīcas ēku ticīgajiem, ierīkojot tajā noliktavu un luterticīgie bija spiesti dievkalpojumiem izmantot baznīcas kapelu. Mācītājs ir palicis ticīgo atmiņā kā principiāls cīnītājs ar nelikumībām un represijām pret ticīgajiem, tāpēc ticis padomju varas darboņu neieredzēts un dažādi apspiests. Arī šajā represiju ziedu laikā viņš nebaidījās lietas saukt īstajos vārdos, par ko nereti dabūja ciest.

Neskatoties uz grūtībām, mācītājs Nikolajs Muižnieks godprātīgi kalpoja Daugavpils draudzē līdz pat 1963. gadam, kad padomju funkcionāri viņam atņēma kalpošanas tiesības.

Tajā pašā gadā Nikolajs Muižnieks pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur arī nomira 1974. gada 30. maijā. Apglabāts Mārupes kapos.

Avotu saraksts:

Bērziņš, Jānis. Vēlreiz par Nikolaju [Boļeslavu] Muižnieku / Jānis Bērziņš // Draudžu Dzīve. - Nr.3 (1995), 22.lpp.