Preiļu rajona skolotāju kora dalībnieces Marijas Volkovas atmiņas par Latgales Dziesmu svētkiem 1990.gadā Daugavpilī

Ir 1990.gada jūnijs. Daugavpilī Latgales Dziesmu svētki. Bija jāapgūst plašs repertuārs. Strādājām diriģentu Edvīna Dziļuma, Alberta Vucāna un Karinas Ošas vadībā. Kora vecākā bija Janīna Vilmane – Vārkavas vidusskolas skolotāja. Korī bija daudz dalībnieku – 26 soprāni, 24 alti, 9 tenori, 13 basi. Kopā 72 dziedātāji. Gandrīz visi aizbraucām uz svētkiem Daugavpilī.

Dziedātājiem bija sarūpēti tautas tērpi, braukšanai – vairāki autobusi. Daugavpilī iebraucot, mūs pārsteidza tas, ka pilsēta bija skaisti izrotāta. Sevišķi iela, pa kuru iebraucām no Rēzeknes puses. Atceros, ka gājiens pa pilsētu bija garš un jautrs. Daudz dziedājām, jo bijām gados jauni, enerģijas un spēka pilni.

Uz podestiem estrādē bijām saspiedušies, jo bija ļoti daudz dziedātāju. Laiks bija labs, saulains un silts. Svētki varēja notikt bez traucējumiem.

Katrs dalībnieks saņēma koncerta programmu un nozīmīti – baltu, auseklīša veidā. Bija trešās atmodas laiks.

Koncerta programmā – trīs daļas: 1. – Atmiņu gaisma, 2. – Māras zemes spēks, 3.- Atdzimšanas zvans.

Sākumā izskanēja latgaliešu tautas dziesma „Lobs ar lobu sazatyka”. Diriģente Terēze Broka. Par diriģentiem jāsaka īpašs vārds. Talantīgi, muzikāli, ar profesionālu attieksmi, ar prasmi uzburt cilvēkā tās labākās jūtas, kad gribas dziedāt, gavilēt, humora pilni, ar milzīgu cieņu pret dziedātājiem. Katram rokas mājienam nāca pilnīga atdeve.

Terēze Broka – eleganta, skaista, vienmēr garā tērpā, prata tā saliedēt dziedātājus, ka katra dziesma izskanēja ļoti labi.

Pirmo reizi izskanēja himna „Dievs, svētī Latviju!”. Diriģēja Uldis Balodis no Rēzeknes. Vienmēr smaidīgs, korekts, bez liekiem vārdiem panāca gan vajadzīgo tempu, gan skaļumu. Dziedātāji viņu ļoti cienīja, uzklausīja katru vārdu, atsaucās katram žestam.

Tai reizē atceros Vitoldu Milaševiču – diriģentu no Rēzeknes. Jauns, elegants, tērpies viss baltā – krekls, tauriņš, uzvalks, kurpes – viss balts. Skaisti. Patika dziedāt viņa vadībā. Īpaši vārdi jāsaka par Antoņinu Mežinsku. Pievērsa uzmanību saklausīt dziesmas dvēselīti, tās smalkumu un skaistumu.

Svētkos bija vairāki pūtēju orķestri, kurus diriģēja Gunārs Ordelovskis. Skanēja tautas mūzika Ēvalda Dauguļa vadībā.

Tie bija vieni no skaistākajiem svētkiem Daugavpilī. Uzskatu, ka dziedātājiem un vispār cilvēkiem svētki ir ļoti vajadzīgi. Tie saliedē, vieno tautu, uzlabo garastāvokli, jo katrs kontakts uzlādē pozitīvi.

Marija Volkova

2011.gada 7.aprīlis