Dzimis 1896.gada 15.maijā Dvinskā (Daugavpilī) vecticībnieku ģimenē. M.Kaļistratovs beidzis Ilūkstes skolotāju semināru, strādājis par skolotāju Ilūkstē, bijis Daugavpils 2.vecticībnieku skolas pārzinis, lasījis izglītojošas lekcijas, rakstījis rakstus presē par tautas garīgo audzināšanu.
Pirmā pasaules kara laikā M.Kaļistratovs kā brīvprātīgais pieteicās armijā. Beidzoties Pirmajam pasaules karam, viņš iestājās Anatola Līvena rotā, kuras sastāvā karoja pret Sarkano armiju Latvijas, Igaunijas teritorijā un Krievijā. Pēc atgriešanās dzimtenē M.Kaļistratovs tika ievēlēts Daugavpils pilsētas domē kā krievu kopienas pārstāvis. Piedalījies Latvijas vecticībnieku organizācijas dibināšanā, bijis tās priekšsēdētājs. 1920.gadā no vecticībnieku saraksta ievēlēts par Satversmes sapulces deputātu. 1922.gadā viņš ievēlēts pirmajā, pēc tam arī visās pārējās Latvijas brīvvalsts Saeimās. Aktīvi darbojies ar krievu kopienu saistītu jautājumu risināšanā. No 1930.gada M.Kaļistratovs sāka izdot laikraksta pielikumu „Latgales Balss” („Голос Латгалии”). Saeimas deputāta pienākumus viņš savienoja ar Daugavpils domnieka darbu.
M.Kaļistratovs dedzīgi aizstāvēja vecticībnieku un krievu iedzīvotāju intereses, cīnījās par tautu līdztiesību, īpaši saimnieciskajā un kultūras sfērā, publiski uzstājās tikai krievu valodā, kaut arī prata runāt latviski.
1934.gadā pēc Ulmaņa apvērsuma tika arestēts par „pretvalstisku darbību” Saeimā, pusgadu viņš pavadīja Liepājas cietumā, tad no ieslodzījuma atbrīvots un par ilggadēju parlamentārieša darbu pat saņēma Ulmaņa valdības pensiju. 30-jos gados strādāja par skolotāju Daugavpilī. 1940.gadā M.Kaļistratovs tika iecelts par Daugavpils krievu skolas direktoru, bet jau oktobrī tika arestēts un notiesāts kā baltgvardu kustības dalībnieks, un 1941.gada 23.jūnijā nošauts Daugavpils cietuma pagalmā.
Apbedīts Daugavpils vecticībnieku kapos.
|