Dzimis 1839. gada 24. maijā Pleskavas guberņas Veļikije Luki apriņķī. Izglītību ieguvis Konstantinovas kadetu korpusā, pēc kura absolvēšanas viņam piešķirta septītās klases civilierēdņa dienesta pakāpe – galma padomnieks.
Lai izvairītos no konfliktsituācijām zemnieku un muižnieku starpā, sakarā ar dzimtbūšanas iekārtas atcelšanu (1861. gadā Aleksandra I parakstītais Manifests), tika radīts mierstarpnieku institūts. 1864. gadā P. Dubrovins tika iecelts par Dinaburgas pilsētas pirmā iecirkņa miera vidutāju priekšnieku. Šajā postenī viņš saņēma pirmos apbalvojumus – Svētās Annas trešās pakāpes ordeni par nevainojamu dienestu un Izcilības zīmi par dzimtbūšanas atcelšanas manifesta ieviešanu dzīvē. 1864. gadā P. Dubrovinu apbalvoja ar medaļu "Par poļu dumpja apspiešanu 1863.–1864. g.”.
1874. gadā miera vidutāju amats tika likvidēts. P. Dubrovins kļuva par Pilsētas sabiedriskās bankas direktoru.
1876. gadā P. Dubrovins pirmo reizi tika ievēlēts Dinaburgas pilsētas vadītāja amatā. Viņš vēl trīs reizes uzvarēja pilsētas mēra vēlēšanās, un šajā amatā nostrādāja līdz pat aiziešanai mūžībā 1890. gadā.
P. Dubrovina laikā Dinaburgā daudz būvēja, labiekārtoja un paplašināja pilsētu. Viena no pirmajām jaunievēlētā pilsētas priekšnieka iniciatīvām bija brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības izveidošana 1876. gadā. Vēl viens solis uz priekšu Dinaburgas attīstībā bija ūdensvada ierīkošana. 1876.–1890. gados strauji pieauga Dinaburgas iedzīvotāju skaits, tika uzbūvēti jauni mikrorajoni, bruģētas ielas, uzbūvēts liels mūra tirdzniecības centrs.
Jau 1865. gadā cara valdība apstiprināja Dinaburgas attīstības plānu un tika uzsākta jauna pilsētas rajona – Jaunbūves izveide. Šajā laikā sākās celtniecība arī Gajokā, bet 1880. gadā, kad tika pabeigta Dinaburgas cietoksņa celtniecība, tika apstiprināta jauna pilsētas mikrorajona – Esplanādes būvniecība. Turklāt 1880. gadā no pilsētas centra uz cietoksni tika nobruģēts ceļš (no tagadējās Cietokšņa ielas), ko nosauca par Apakšējo dambi.
P. Dubrovins lielu uzmanību veltīja izglītībai. 1879. gadā ar pilsētas priekšnieka atbalstu Dinaburgā tika atklāta pirmā sieviešu proģimnāzija, kas kļuva par lielāko sieviešu mācību iestādi Vitebskas guberņā. Sāka darboties aptuveni desmit skolas.
Ziņas par sekmīgi strādājošo pilsētas galvu izplatījās arī ārpus Vitebskas guberņas robežām. P. Dubrovins tika apbalvots ar dažiem Krievijas ordeņiem, kā arī ar Japānas un Melnkalnes ordeņiem.
P. Dubrovins Dinaburgas attīstībai tērēja savus līdzekļus – iegādājās zemes gabalu purvainā apvidū, kur auga dzērvenes, un uzdāvināja šo zemes gabalu pilsētai ar mērķi izveidot šajā vietā pilsētas parku. Pilsētas mērs pats piedalījās pilsētas parka plāna izstrādē. Parks tika ierīkots 19. gadsimta beigās, tajā bija ieejas arka un estrāde koncertiem. Parks nosaukts Dubrovina vārdā, tas saglabājies līdz mūsu dienām un atrodas Daugavpils pilsētas centrā.
Miris 1890. gada 23. maijā. Apbedīts Daugavpils pareizticīgo kapos.
|