|
 Ārlietu ministrija izsludina Eiropas dienai veltītu video konkursu jauniešiem. Eiropas Savienības prioritātes ir ieguvušas jaunu dimensiju, Krievijai uzsākot karu Ukrainā. Šī gada Eiropas dienas vēstījums “Kopā no sirds kā labos, tā ne tik labos laikos!” aicina apzināties, ka Eiropai ir nepieciešami jauni, gudri risinājumi un ikviena mūsu rīcība var palīdzēt, gan sniedzot atbalstu un ziedojot, gan pārdomājot ikdienas ieradumus. Katra ieguldījums – vai tā būtu apdomīga rīcība sociālajos tīklos un atbildīgi interneta lietošanas paradumi vai gudra energoefektivitātes plānošana – ir mūsu kopīgs spēks un vērtību apliecinājums.
2022. gads Eiropas Savienībā ir pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu. Tādēļ Ārlietu ministrija izsludina jauniešu video konkursu ”Mana Eiropa”, kura mērķis ir veicināt jauniešu izpratni un aktīvu iesaisti Eiropas nākotnes veidošanā.
Konkursā var piedalīties ikviens Latvijas jaunietis vecumā no 16 līdz 25 gadiem, kuru interesē Eiropas Savienības aktualitātes, sabiedriskie procesi, starptautiskās attiecības un politika. Lai pieteiktos dalībai konkursā, dalībniekam jāsagatavo līdz 30 sekundēm garš video reels formātā, kurā radoši tiek apskatītas šādas tēmas:
-
Eiropas vērtības;
-
Sociālo mediju platformas – veids kā sevi izpaust vai risks privātumam?;
-
Energoefektivitāte – kā tērēt mazāk, bet darīt to gudrāk? Sabiedrības paradumu maiņa;
-
Internets kā zināšanu, prasmju un kultūras avots.
Papildus informācija – šeit.
.png) Francijas prezidentūra ES padomē: no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam
Francijas prezidentūras prioritātes ir izvirzītas saskaņā ar vadmotīvu: "Atveseļošana, spēks un piederības sajūta."
Prezidentvalsts Francijas prioritātes ir atspoguļotas tās vadmotīvā: atveseļošana – sniegt iespēju Eiropai atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos; spēks – aizsargāt un veicināt mūsu vērtības un intereses; piederības sajūta – veidot un attīstīt kopīgu Eiropas redzējumu, ņemot vērā mūsu kultūru, vērtības un kopīgo vēsturi.
Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) 2021. gada 9. decembra runā, iepazīstinot ar prezidentvalsts Francijas prioritātēm, tika uzsvērts, ka prezidentvalsts darbība būs koncentrēta uz trim galvenajām jomām: Eiropas suverenitātes programmas īstenošana, kas nozīmē Eiropas spēju pastāvēt pašreizējā pasaulē un aizstāvēt savas vērtības un intereses; jauna Eiropas izaugsmes modeļaveidošana; "cilvēcīgākas" Eiropas izveide.
22. septembrī no plkst. 12.00 līdz 14.00 Latgales Centrālajā bibliotēkā norisināsies saruna par aktuālajiem Eiropas Savienības (ES) jautājumiem pasākumu ciklā, kas veltīts Konferencei par Eiropas nākotni un digitālajiem izaicinājumiem. Sarunā piedalīsies Aelita Čākure un Kristaps Briedis no Ārlietu ministrijas ES koordinācijas un politiku departamenta.
Pasākumu pirmo daļu veidos saruna par aktuāliem ES jautājumiem par drošības, nodarbinātības, veselības, vides un klimata izmaiņu tēmām, uzklausot iedzīvotāju viedokļus, un idejas; tā iesaistot dalībniekus Konferences par Eiropas nākotni norisē. Katrā no pasākumiem piedalīsies kāds no ES lietu ekspertiem (Ārlietu ministrija, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Eiropas Parlamenta birojs vai kāds no Eiropas Parlamenta deputātiem).
Pasākumu otrajā daļā interesenti aicināti piedalīties digitālo prasmju mācībās, kuras vadīs Anita Priede, Latvijas Drošāka interneta centra lektore. Mācības aptvers praktisku informāciju par digitālo tehnoloģiju iespējām ikdienā, dezinformācijas un viltus ziņu atpazīšanu, izvairīšanos no dažāda veida krāpniecības.
Papildus informācija – šeit.
 24. septembrī plkst. 09.40 Latgales Centrālās bibliotēkas Eiropas Savienības informācijas punkts aicina uz tiešsaistes sarunu ar Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Svešvalodu katedras pārstāvjiem par Eiropas Valodu dienu un valodu nozīmīgumu ikdienā. Pasākums tiek rīkots sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju un Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Svešvalodu katedru.
Latgales Centrālā bibliotēka kopā ar Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Svešvalodu katedras vadītāju Sergeju Poļanski un filoloģijas studentiem stāstīs par Eiropas valodām, to nozīmi un lomu mūsdienu sabiedrībā. Sergejs Poļanskis pastāstīs par valodu apguvi, cik viegli, vai gluži pretēji, cik grūti ir mācīties valodas un kā valodu zināšanas noder ikdienā. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja uzzināt par valodas apguves iespējām Daugavpils Universitātē, kur filoloģijas programmās ir plaši pārstāvētas vairākas Eiropas kontinenta valodas – angļu, franču, krievu, latviešu, spāņu, vācu un zviedru.
Saruna notiks tiešsaistes platformā Zoom, interesentiem nepieciešams pieteikt savu dalību, rakstot uz e-pastu jelena.dusjaviciene@lcb.lv. Pēc pieteikšanās uz e-pastu tiks nosūtīta saite uz pasākumu.
Papildus informācija – šeit.
 Slovēnijas prezidentūra ES padomē: no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim
Slovēnijas prezidentūras prioritātes ir izvirzītas saskaņā ar vadmotīvu: "Kopā. Noturīga. Eiropa."
Prezidentūras programmā uzmanība ir pievērsta četrām galvenajām jomām: ES atveseļošana, noturība un stratēģiskā autonomija; pārdomas par Eiropas nākotni; Eiropas dzīvesveids, tiesiskums un Eiropas vērtības; lielāka drošība un stabilitāte Eiropas kaimiņreģionā.
ES Padomes prezidentvalsts Slovēnija centīsies aktīvi palīdzēt stiprināt ES noturību pret veselības, ekonomikas, enerģētikas, klimata un kiberkrīzēm. Lai stiprinātu ES noturību, ļoti svarīgi būs strādāt kopā, atbalstīt citam citu un rīkoties solidāri katra Eiropas iedzīvotāja labā.
 Atzīmējot Eiropas dienu, Latgales Centrālās bibliotēkas Eiropas Savienības informācijas punkts sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju piedāvā tiešsaistes viktorīnu “Pārbaudi sevi! Cik daudz Tu zini par Eiropas Savienību?”. Interesentiem būs iespēja pārbaudīt savas zināšanas par Eiropas Savienību, tās vēsturi un simboliem.
Dalībnieki: Visi interesenti, kuri vēlas paplašināt zināšanas par Eiropas Savienību, tās vēsturi un simboliem.
Rīkotāji: Latgales Centrālā bibliotēka ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas atbalstu.
Noteikumi: Tiešsaistes viktorīna “Pārbaudi sevi! Cik daudz Tu zini par Eiropas Savienību?” pieejama ŠEIT. Tajā iekļauti 20 atvērta tipa jautājumi, uz kuriem dalībniekam pašam ir jāieraksta atbilde. Viktorīna notiek no 7. maija līdz 20. maija plkst. 23.59.
Papildus informācija – šeit.
Portugāles prezidentūra ES Padomē: no 2021. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam
Portugāles prezidentūras prioritātes ir izvirzītas saskaņā ar vadmotīvu "Laiks gūt rezultātus – taisnīga, zaļa un digitāla atlabšana".
Prezidentvalsts programma tiek koncentrēta uz piecām galvenajām jomām, kas atbilst ES stratēģiskās programmas mērķiem: stiprināt Eiropas noturību, veicināt uzticēšanos Eiropas sociālajam modelim, sekmēt ilgtspējīgu atveseļošanu, paātrināt taisnīgu un iekļaujošu digitālo pārkārtošanos, atkārtoti apstiprināt ES lomu pasaulē, nodrošinot, ka tā balstās uz atvērtību un multilaterālismu.
ES Padomes prezidentvalsts Portugāle koncentrēsies uz atbalstu Eiropas Savienībai Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā. Tā veicinās tādu ES redzējumu, kas ir novatorisks, ar skatu uz nākotni un balstās uz kopīgām vērtībām – solidaritāti, konverģenci un kohēziju.
 Vācijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē no 2020. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim
Vācijas prezidentūras programmas pamatā ir pandēmijas radītās krīzes pārvarēšana un ekonomikas atveseļošana. Galvenais mērķis ir ātri panākt vienošanos par atveseļošanas plānu un ES daudzgadu budžetu 2021. – 2027. gadam.
Vācijas prezidentūras programmas prioritātes: Covid-19 pandēmijas pārvarēšana; ekonomikas un sociālā atlabšana; spēcīga un inovatīva Eiropa; taisnīga Eiropa, ilgtspējīga Eiropa, drošības un kopīgu vērtību Eiropa, spēcīga Eiropa pasaulē.
Šī ir jau 13. reize, kad Vācija kļūst par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti, pēdējo reizi tas notika 2007. gadā.
Horvātijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē
Horvātijas prezidentūras prioritātes no 2020. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam ir izvirzītas saskaņā ar vadmotīvu "Spēcīga Eiropa izaicinājumu pilnā pasaulē".
Prezidentūras programmā uzmanība ir pievērsta četrām galvenajām jomām: Eiropa, kas attīstās, Eiropa, kas savieno, Eiropa, kas aizsargā, ietekmīga Eiropa.
Šī būs Horvātijas pirmā prezidentūra ES Padomē kopš tās pievienošanās Eiropas Savienībai 2013. gadā.
Somijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē
no 2019. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim
Prezidentūrai Somija ir izvēlējusies moto „Ilgtspējīga Eiropa - ilgtspējīga nākotne”. Kopš pievienošanās ES 1995. gadā Somija trešo reizi uzņemas bloka prezidentūru, kas katrai dalībvalstij dod iespēju uz pusgadu noteikt ES darba kārtību. Somija šai prezidentūrai ir noteikusi četras galvenās prioritātes: stiprināt kopējās vērtības un likuma varu, padarīt ES globāli konkurētspējīgāku un sociāli iekļaujošāku, izvirzīt ES par globālo līderi cīņā pret klimata pārmaiņām un visaptveroši aizsargāt ES pilsoņu drošību.
Rumānijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē no 2019. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam
Rumānijas prezidentūras prioritātes nosaka šāds vadmotīvs: kohēzija – kopēja Eiropas vērtība, kas tiek saprasta kā vienotība, vienlīdzīga attieksme un konverģence.
Prezidentūras programmā uzmanība pievērsta četrām galvenajām prioritātēm: konverģences Eiropa, drošāka Eiropa, Eiropa kā spēcīgs globāls dalībnieks un kopīgu vērtību Eiropa.
Prezidentvalsts Eiropas dienā (9. maijā) Sibiu pilsētā uzņems samitu, kur tiks noteikta virzība debatēs par Eiropas nākotni. Šī ir pirmā reize, kad Rumānija pilda Padomes rotējošās prezidentvalsts pienākumus.
Par piedāvātajām iespējām Eiropas Savienībā ir iespējams uzzināt http://esmaja.lv/
ESIP piedāvā:
-
grāmatas, brošūras, bukletus par ES;
-
audiovizuālos materiālus;
-
Eiropas Savienības informācijas aģentūras izdoto žurnālu „Latvija Eiropas Savienībā”;
-
informācijas avotus par ES;
-
tematiskas literatūras izstādes;
-
uzziņas.
ES ziņas:
Latgales Centrālās bibliotēkas ESIP jaunieguvumi:
Krīzes kā Eiropas Savienības liktenis
Rīga: Latvijas Ārpolitikas institūts, 2021. 207 lpp.
Vilerts, Kārlis Privātā un sabiedriskā sektora algu atšķirības un to noteicošie faktori Latvijā un Eiropas Savienībā
Rīga: Latvijas Universitāte, 2021. 88 lpp.
Latvijas tautsaimniecība pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējas
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2021. 358 lpp.
Latvijas Intereses Eiropas Savienībā
Rīga: Latvijas Politologu biedrība, 2021. 87 lpp. 2021/1
Latvijas biznesa gada pārskats, 10. izdevums
Rīga: Latvijas Tālrunis, 2021. 248 lpp.
Latvijas diplomātijas gadsimts
Rīga : Zvaigzne ABC, 2020. 606 lpp.
Latvijas Intereses Eiropas Savienībā
Rīga : Latvijas Politologu biedrība, [2020]. 111 lpp. 2020/1
Latvijas ārējā un drošības politika, 2020
Rīga : Latvijas Ārpolitikas institūts, [2020]. 222 lpp.
Latvijas Intereses Eiropas Savienībā
Rīga : Latvijas Politologu biedrība, [2020]. 111 lpp. 2020/3
Austers, Aldis Patvēruma meklētāju problēma un tās risinājumi Eiropas Savienībā un Latvijā
Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, [2019]. 258, [1] lpp.
Bočs, Lauris Eiropas Savienības finanšu sektora tiesiskais regulējums: problēmas un iespējamie risinājumi
Rīga : Rīgas Stradiņa universitāte, 2019. 65 lpp.
Latvijas ārējā un drošības politika, 2019
Rīga : Latvijas Ārpolitikas institūts, 2019. 238 lpp.
Latvijas Eiropas ceļš: 15 < 30 < 100
Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2019. 189 lpp.
Tiesībsargājošās institūcijas Latvijā un Eiropā
Rīga : Juridiskā koledža, 2019. 367 lpp.
Juridisko personu publiski tiesiskā atbildība
Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2018. 343 lpp.
Klišs, Pēteris Latvijas interešu pārstāvēšana Apvienoto Nāciju Organizācijā
[Rīga] : [Sava grāmata], 2018. 190 lpp.
Tieslietu ministrijas juristi Latvijas simtgadei: tiesībpolitikas aktuālie jautājumi
Rīga : Tiesu namu aģentūra, 2018. 398 lpp.
Latvian foreign and security policy, 2018
Rīga : Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbībā ar izdevniecību "Zinātne", 2018. 246, [1] lpp.
Latvijas ārējā un drošības politika, 2018
Rīga : Latvijas Ārpolitikas institūts, 2018. 246 lpp
Latvijas ārlietu simtgade. Scenāriji nākotnei
Rīga : Latvijas Ārpolitikas institūts, [2018]. 207 lpp.
Vaidere, Inese Misija Latvijai
[Rīga] : Zvaigzne ABC, [2018]. 317 lpp.
Eteris, Eugene Latvia in Europe and the World
Rīga : [Zinātne], 2018. 208 lpp.
Riga dialogue afterthoughts, 2018
Riga : Latvian Institute of International Affairs, 2018. 79 lpp.
Latvijas ārējā un drošības politika, 2019
Rīga : Latvijas Ārpolitikas institūts, 2019. 238 lpp.
Latvian foreign and security policy, 2019
Rīga : Latvian Institute of International Affairs, [2019]. 238 lpp.
Latvijas reģioni un valsts ārpolitika: Krievijas faktora izpēte
Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2017. 163 lpp.
| 
