Latgales Centrālā bibliotēka (LCB) arī šogad turpina piedāvāt bezmaksas piekļuvi sešām datubāzēm: Letonika, Lursoft laikrakstu bibliotēka, EBSCO, E-likumi, DIVA un Latvijas Filmas. Piekļuve datubāzēm tiek nodrošināta no LCB un filiāļu datortīkla – pie stacionārajiem datoriem vai pa bibliotēkas bezvadu internetu lietotāju personīgajās viedierīcēs – klēpjdatoros, planšetdatoros vai viedtālruņos.
Letonika piedāvā plašu, labi sistematizētu un ērti pieejamu informāciju par Latviju – tās kultūru, vēsturi, literatūru, dabu un ģeogrāfiju. Datubāzes lietotājiem pieejamas 11 enciklopēdijas un citi uzziņu resursi, 13 vārdnīcas (tulkojošās, skaidrojošās un terminu), audiovizuālā krātuve ar 10 000 vienībām, latviešu literatūras pilnteksta bibliotēka un valodas atbalsta krātuve ar palīgmateriāliem latviešu valodai. Šo resursu var izmantot arī ārpus publisko bibliotēku datortīkla, iepriekš saņemot paroli pie bibliotekāra. Sīkāka informācija šeit.
Lursoft Laikrakstu bibliotēka ir apjomīgs Latvijas laikrakstu publikāciju krājums, kas ik dienas tiek papildināts. Laikrakstu arhīvs pieejams no 1994. gada. Lursoft Laikrakstu bibliotēka sniedz iespēju ne vien lasīt publikācijas internetā, bet arī meklēt un atlasīt rakstus pēc noteiktiem parametriem.
Arī šogad Latgales Centrālā bibliotēka turpina tradīciju atskatīties uz aizvadītā gada grāmatu izsniegumu tendencēm, nosakot Daugavpils publisko bibliotēku lietotāju iecienītākās grāmatas četrās kategorijās: latviešu oriģinālliteratūra, tulkotā daiļliteratūra, bērnu un jauniešu literatūra, un nozaru literatūra.
Latviešu oriģinālliteratūras top-5 sarakstā dominē vēstures romānu sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” iznākušās grāmatas. Pirmajā vietā ierindojies Noras Ikstenas romāns “Mātes piens”, ceturtajā un piektajā – attiecīgi Ingas Ābeles “Duna” un Andras Manfeldes “Virsnieku sievas”. Šo romānu popularitāti lielā mērā sekmēja bibliotēkas rīkotās tikšanās ar sērijas rakstniekiem – 2017. gada rudenī bibliotēkā viesojās visas trīs minētās autores, kā arī Osvalds Zebris un Māris Bērziņš, kuru grāmatas arīdzan bija ļoti pieprasītas. Bez trīs minētajām grāmatām top-5 sarakstā atrodama arī Daces Vīgantes grāmata “Ledus apelsīns” (2. vieta) un allaž iecienītās Daces Judinas detektīvromāns “Ceturtais kauliņš” (3. vieta).
27. janvārī Latgales Centrālās bibliotēkas (LCB) filiālēs norisināsies lasītveicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2017” noslēguma pasākumi.
Lasītveicināšanas programma "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" Latvijā veiksmīgi darbojas no 2001. gada. Programmas mērķis ir veicināt lasītprasmi un interesi par grāmatām, vienot lasītājus un sekmēt augstvērtīgas literatūras izplatību.
Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā aktīvi piedalās arī Latgales Centrālās bibliotēkas filiāles. 2017. gadā dalībnieku skaits sasniedza 530. Priecē, ka žūrijā aktīvi piedalās ne tikai pirmsskolas, sākumskolas un vidusskolas vecuma bērni, bet arī vecāki.
Ikvienam Latgales Centrālās bibliotēkas (LCB) un filiāļu lasītājam, saņemot pie bibliotekāra unikālu lietotājvārdu un paroli, ir iespēja kļūt par autorizētu bibliotēkas elektroniskā kataloga lietotāju – izveidot savu profilu elektroniskā kataloga sadaļā “Mana bibliotēka” un izmantot to grāmatu meklēšanai, pasūtīšanai un nodošanas termiņu pagarināšanai.
Autorizētiem LCB elektroniskā kataloga lietotājiem, kam kataloga sadaļā “Mana bibliotēka” ir izveidots savs profils ar unikālu lietotājvārdu un paroli, ir iespēja elektroniski meklēt un pasūtīt grāmatas, aplūkot sev izsniegto izdevumu sarakstu un izsniegumu vēsturi, sekot izsniegto izdevumu nodošanas termiņiem un vajadzības gadījumā tos pagarināt.
23. janvārī plkst. 15.00 Latgales Centrālās bibliotēkas periodikas sektorā tiks atklāta rokdarbnieces, Daugavpils ukraiņu kultūrizglītības biedrības “Mrija” dalībnieces Olgas Gajevajas radošo darbu personālizstāde “Iedvesma”. Ekspozīciju veido krustdūriena un gobelēna tehnikā izšūtas gleznas dažādos žanros, tostarp ainava, klusā daba, animālija un sadzīves ainas.
Olga Gajevaja ir dzimusi Ukrainā, Poltavā, 1938. gadā. Pēc vidusskolas absolvēšanas studējusi Poltavas inženieru – būvnieku institūtā. Līdz 1962. gadam strādājusi Ukrainā būvniecības nozarē, tad pārcēlusies uz dzīvi Daugavpilī. No 1963. līdz 1987. gadam strādājusi projektēšanas institūta “Latkomunprojekt” kompleksās projektēšanas Daugavpils nodaļā vecākā inženiera, vēlāk – nodaļas galvenā konstruktora amatā.
Ar izšūšanu Olga Gajevaja aizraujas kopš 1993. gada. Rokdarbnieces radošo darbu izstāde plašākai skatītāju auditorijai tiek piedāvāta pirmoreiz. Līdz šim izšūtie darbi kā dāvinājumi nonākuši privātkolekcijās ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās robežām – Ukrainā, Vācijā un Izraēlā.
Sveicot novadnieci Anitu Liepu deviņdesmitajā jubilejā, līdz 26. janvārim Latgales Centrālās bibliotēkas (LCB) nozaru literatūras sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) apskatāma tematiska literatūras izstāde “Daugavpils rakstniece, žurnāliste un skolotāja – Anita Liepa”, kas iepazīstina ar izcilās novadnieces dzīvesgājumu un daiļradi.
Bibliotēkas veidotajā literatūras izstādē apskatāmi ne tikai Anitas Liepas darbi (tostarp ar rakstnieces vēlējuma ierakstiem vai autogrāfiem), bet arī Latvijā ievērojamu literatūrzinātnieku un filologu pētījumi par Anitas Liepas daiļradi, kuros vērojams autores prozas vērtējums, teksta, sižeta, valodas un ilustrāciju analīze. Izstādi papildina periodiskās preses izdevumi, kuros publicētas intervijas ar Anitu Liepu par viņas dzīvi, profesijas izvēli un daiļdarbu tapšanas procesu.
Anita Liepa ir ievērojama mūsdienu latviešu prozaiķe, lugu un tēlojumu autore. Latviešu literatūrā pazīstama kā pēcpadomju dokumentālās un autobiogrāfiskās prozas tradīcijas aizsācēja. Savos darbos apraksta Otrā pasaules kara notikumus, padomju periodu un Atmodas laiku Latvijā. Rakstniece ir daudzkārt atzinusi, ka katrs viņas darbu sižets atspoguļo kādu personīgās dzīves notikumu, tāpēc autobiogrāfiskais viņas daiļradē cieši savijas ar dokumentālo. Darbība rakstnieces stāstos, lugās un romānos galvenokārt risinās Daugavpilī vai Daugavpils novada Sventes pagastā.
Sagaidot valsts simto dzimšanas dienu, atcerēsimies un pieminēsim tos, kuri ļāvuši piepildīties idejai par neatkarīgas Latvijas valsts izveidi. Tie ir mūsu tautas varoņi – Pirmajā pasaules karā (1914.–1918.) un Brīvības cīņās (1918.–1920.) par Latviju kritušie karavīri un viņu cīņu biedri!
Katras dzimtas vēsturē noteikti ir saglabājušās liecības par šo valsts tapšanas vēsturē nozīmīgo laika posmu, kā arī atmiņas par novadniekiem vai tuviniekiem, kuri stājās zemessardzē un tika mobilizēti armijā, bet vēlāk veidoja pirmos latviešu strēlnieku bataljonus.
Lai šo varoņu vārdi paliktu mūžīgā tautas piemiņā, aicinām ikvienu iesūtīt atmiņu stāstus, vēsturiskus attēlus un fotogrāfijas uz e-pastu: mansvaronis@riga.lv
Latgales Centrālās bibliotēkas lasītājiem ir iespēja izmantot Letonika.lv elektronisko datubāzi ne vien bibliotēkas telpās, bet arī attālināti – visur, kur pieejams interneta pieslēgums. Ikviens, kurš saņems bibliotēkā lietotājvārdu un paroli, varēs jebkurā laikā un vietā brīvi izmantot visu vietnes saturu, tostarp uzziņu un tulkošanas resursus un latviešu literatūras pilntekstu bibliotēku, izņemot ar autortiesībām aizsargātos Lasītavas darbus, kas būs pieejami tikai bibliotēkas telpās.
Portāls Letonika.lv ir viens no populārākajiem un uzticamākajiem internetvidē atrodamajiem resursiem ar plašu, labi sistematizētu un ērti pieejamu informāciju par Latviju – tās kultūru, vēsturi, literatūru, dabu un ģeogrāfiju. Tas piedāvā 11 enciklopēdijas un citus uzziņu resursus, 13 vārdnīcas (tulkojošās, skaidrojošās un terminu), audiovizuālo krātuvi ar 10 000 vienībām, latviešu literatūras pilnteksta bibliotēku un valodas atbalsta krātuvi ar palīgmateriāliem latviešu valodai.
Iespēja izmantot šo resursu attālināti, ārpus publisko bibliotēku datortīkla, tika piedāvāta jau pērn. Taču, iestājoties 2018. gadam, ir mainīts attālinātās piekļuves lietotājvārds un parole, tāpēc iepriekš izsniegtie dati vairs nav derīgi. Tādēļ visiem, kas vēlēsies turpināt lietot Letonika.lv datubāzi vai arī sākt to darīt šogad, jāveic trīs vienkārši soļi:
