2017. gada 24. novembrī plkst. 15.00 Latgales Centrālajā bibliotēkā viesosies ASV dzimusī latviešu rakstniece Rita Laima, lai iepazīstinātu lasītājus ar savu pirmo grāmatu “Skylarks and Rebels” (“Cīruļi un dumpinieki”). Grāmata rakstīta angļu valodā un vēsta par rakstnieces dzīvi Padomju un pēcpadomju Latvijā 20. gadsimta 80.-90. gados.
Grāmatas 500 lapaspusēs Rita Laima apraksta savu pirmo vizīti vecāku dzimtenē 20. gadsimta 80. gadu sākumā, iemīlēšanos latviešu fotogrāfā un pārcelšanos uz dzīvi Padomju Latvijā, kur mazā Vecrīgas dzīvoklītī aizritēja 17 gadi, audzinot divus dēlus, iepazīstoties ar tēvzemes vēsturi, piedzīvojot Latvijas neatkarības atgūšanu un tam sekojošās pārmaiņas valsts sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē.
Rita Laima (pilnā vārdā Rita Laima Bērziņa) ir dzimusi ASV latviešu mākslinieka Ilmāra Rumpētera un dzejnieces Baibas Bičoles ģimenē. Augusi latviešu trimdas kultūras darbinieku sabiedrībā. Studējusi mākslu Pārsona Dizaina augstskolā Ņujorkā. No 1982. līdz 1999. gadam dzīvojusi Latvijā. Darbojusies kā rakstniece, tulkotāja, māksliniece un ilustratore. Uzaudzinājusi četrus bērnus un nu priecājas par diviem mazbērniem.
Līdz 4. decembrim labdarības akcijas “Zvaigzne austrumos” ietvaros Latgales Centrālās bibliotēkas (LCB) nozaru literatūras sektorā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) darbosies Ziemassvētku dāvanu pieņemšanas punkts karadarbībā cietušo bēgļu bērniem. Akciju rīko biedrība "Baltic Global Initiative”.
Labdarības akciju “Zvaigzne austrumos” biedrība “Baltic Global Initiative” rīko jau ceturto gadu. Tās ietvaros Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji ziedo Sīrijas, Irākas un Sudānas bēgļu bērniem kurpju kastēs iesaiņotas Ziemassvētku dāvaniņas, kuras biedrība nogādā bēgļu pagaidu patvēruma vietās Jordānijas un Ēģiptes bēgļu nometnēs. Kā atzīst biedrības pārstāve Līva Eglīte, „mēs nevaram bērniem atdot zaudētos ģimenes locekļus, draugus, izpostītās mājas un dzīvi, bet mēs varam dāvāt prieku!”.
Vietnē www.ainavudargumi.lv ir noslēgusies elektroniskā balsošana, kuras laikā katrs balsotājs varēja izvēlēties skaistākās Latvijas ainavas. Ainavu ekspertu padome ir pieņēmusi lēmumu elektroniskajā Latvijas ainavu dārgumu krātuvē iekļaut 50 ainavas no kopā 243 izvirzītajām. Līdz 2018. gada 14. februārim ikviens tiek aicināts iesniegt savu atmiņu stāstu, fotoattēlus un vēlējumus nākotnei par krātuvē iekļautajām ainavām.
Rūpīgi analizējot sabiedrības viedokli un ekspertu vērtējumus, padome ir pieņēmusi lēmumu par tām 50 ainavām, kas visaptverošāk raksturo visus reģionus un ir nozīmīgas visā valsts mērogā. Ainavu dārgumu krātuvē iekļauto ainavu saraksts alfabētiskā secībā ir pieejams šeit. Atsevišķos gadījumos balsošanai izvirzīto ainavu nosaukumi ir precizēti vai papildināti, uzsverot ainavu īpašās vērtības.
Turpmākajos mēnešos par šīm 50 ainavām elektroniskajā Ainavu dārgumu krātuvē tiks apkopota informācija, lai atspoguļotu ainavas mainību vairāku desmitu gadu griezumā gan vēsturisku fotogrāfiju, gan atmiņu stāstu veidā. Tāpēc aicinām ivienu no 2017. gada 10. novembra līdz 2018. gada 14. februārim tīmekļa vietnēwww.ainavudargumi.lv iesniegt savu atmiņu stāstu, fotoattēlus un vēlējumus nākotnei par krātuvē iekļautajām ainavām.
Ja savus atmiņu stāstus par notikumiem un zīmīgām personībām vēlaties gatavot rokrakstā, lūgums tos ieskenēt un sūtīt uz elektroniskā pasta adresi ainavudargumi@varam.gov.lv. Rokrakstu un fotoattēlu skenēšanā un elektroniskā sūtīšanā palīdzību ir iespējams saņemt publiskajās bibliotēkas.
No iesūtītajiem fotoattēliem, stāstiem un vēlējumiem 2018. gadā tiks veidotas reģionālās izstādes un organizētas diskusijas. Diskusijās runās par to, kādu Latviju vēlamies redzēt nākamajās simtgadēs un darbiem, kas darāmi, lai ainavu dārgumu saglabātu nākamajām paaudzēm.
Pavisam balsošanas laikā, kas norisinājās no 2017. gada 15. augusta līdz 15. oktobrim ir saņemti 45 382 balsojumi un atbalsts ir pausts visām 243 izvirzītajām ainavām.
Ainavu ekspertu padomē iekļauti pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Zemkopības un Kultūras ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Universitātes, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu apvienības, Reģionālo attīstības centru apvienības, Latvijas Arhitektu savienības un Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības.
23. novembrī Daugavpilī viesosies latviešu rakstnieks Osvalds Zebris, lai iepazīstinātu ar savu romānu “Gaiļu kalna ēnā”, kurš savulaik aizsāka apgāda “Dienas Grāmata” vēstures romānu sērija “Mēs. Latvija, XX gadsimts”. Pasākums turpina Latvijas simtgadei veltītu literāru tikšanos ciklu, kuru šoruden rīko Latgales Centrālā bibliotēka (LCB) VKKF finansēta projekta “Dialogs. Rakstnieki Daugavpilī” 3. kārtas ietvaros.
Šis ir jau ceturtais pasākums literāro tikšanos ciklā, kura ietvaros Latgales Centrālā bibliotēka iepazīstina daugavpiliešus ar apgāda “Dienas Grāmata” Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures romānu sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” spilgtākajiem darbiem un to autoriem. Līdz šim Daugavpilī jau viesojās Māris Bērziņš, Nora Ikstena un Andra Manfelde.
Rakstniecībai Osvalds Zebris pievērsās 2007. gadā. Debijas grāmata – stāstu krājums “Brīvība tīklos” – iznāca 2010. gadā un saņēma Latvijas Literatūras gada balvu nominācijā “Spilgtākā debija”. Tam sekoja divi garprozas darbi – romāns “Koka nama ļaudis” (2013) un jau pieminētais “Gaiļu kalna ēnā” (2014), kurš tika iekļauts Latvijas Literatūras gada balvas nominantu sarakstā starp gada labākajiem prozas darbiem. 2017. gadā par šo romānu autors saņēma prestižo Eiropas Savienības Literatūras balvu.
2017. gada 7. novembrī plkst. 15.00 Latgales Centrālajā bibliotēkā tiek atklāta mākslas izstāde “Mana Latvija”. Izstāde ir biedrības “Daugavpils reģiona mākslinieku asociācija” mākslinieku grupas veltījums Latvijai dzimšanas dienā.
Katram māksliniekam mākslas valodā ir stāstāms savs stāsts par tēmu “Mana Latvija”. Un šie stāsti ir ļoti dažādi. Piemēram, blakus vecākās paaudzes mākslinieces Silvas Linartes gleznai ar smalki niansēto, gandrīz melnbalto gaismas un krāsu saspēli ir skatāma jaunākās paaudzes mākslinieces Sanri glezna ar spilgtām, kontrastainām krāsām un izteiktu grafiku. Tāpat izstādē ir iespēja apskatīt, izjust un padomāt arī par Grigorija Mihejeva, Unas Guras, Natālijas Marinohas, Ludmilas Procenko, Olgas Gžibovskas, Oskara Jansona, Leonīda Bauļina (ar Vandas Bauļinas palīdzību un izvēli), Viktorijas Boikinas gleznām, Karīnas Korotkovas fotogrāfijām, Ivo Folkmaņa metālā veidoto darbu, kā arī Mairitas Folkmanes, Elvīras Sprindžukas un Ilonas Šaušas keramiku.
No 13. līdz 17. novembrim Latgales Centrālajā bibliotēkā un tās sešās filiālēs tiks aizvadīta ikgadējā Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa ar plašu literāro pasākumu programmu pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un dažāda vecuma skolēniem. Šogad ar Ziemeļvalstu rakstnieku daiļdarbu palīdzību tiks risināta tēma “Ziemeļu salas”.
Latgales Centrālā bibliotēka (LCB) Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas ietvaros aicina pamatskolas skolēnus uz literāru pasākumu “Salas Ziemeļvalstīs”. Pasākuma gaitā tiks lasīti fragmenti no Somijas zviedru rakstnieces Marijas Turtšaninovas fantāzijas romāna “Marēsi”, kura darbība risinās valdzinošās, jūras ieskautās salās. Pasākuma dalībnieki atraktīvā veidā iepazīsies ar Ziemeļvalstu salām un palūkosies uz tām gan kā uz fiziskiem objektiem, gan kā uz piederības un izolācijas simboliem.
Vairākās LCB filiālēs tiks piedāvāti pasākumi, kas veltīti izcilās zviedru rakstnieces Astrīdas Lindgrēnes 110 gadu jubilejai. Karlsons, Pepija Garzeķe, Emīls – šie un citi paaudžu paaudzēs iemīļoti tēli aicinās doties aizraujošu piedzīvojumu meklējumos. Atsevišķās bibliotēkās bērni tiks iepazīstināti arī ar somu rakstnieka, Astrīdas Lindgrēnes balvas laureāta, Mauri Kunnasa grāmatu “Bagātību sala”. Pasākumu gaitā paredzēta audioierakstu klausīšanās, multfilmu fragmentu skatīšanās, skaļa lasīšana un interaktīvi teksta izpratnes uzdevumi.
No 13. līdz 17. novembrim Latgales Centrālajā bibliotēkā un tās sešās filiālēs tiks piedāvāti 18. novembrim veltīti pasākumi pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu un skolēnu grupām, kā arī literatūras izstādes par valsts svētku tematiku.
Latgales Centrālā bibliotēka (LCB) patriotu nedēļā gaida vecāko klašu audzēkņus uz novadmācības stundu “Par Latviju, tās tautu un laiku”. Pasākuma gaitā būs iespēja iepazīties ar 1918. gada 18. novembra vēsturiskajiem notikumiem Latvijā, t.sk. Latvijas Tautas padomes un pirmās Latvijas Pagaidu valdības izveidi, kā arī izzināt noslēpumus, kurus glabā šī notikuma vienīgā vizuālā liecība – V. Rīdzenieka fotogrāfija, kurā iemūžināta Latvijas valsts dzimšana.
Arī LCB filiāles piedāvās virkni tematisku pasākumu, kas aizraujošā un interaktīvā veidā iepazīstinās ar Latvijas Republikas dibināšanas vēsturi, valsts galvenajiem simboliem, prezidentiem un citām ievērojamām personām. Būs iespēja noklausīties latviešu dzejnieku veltījumus mūsu valstij, pārbaudīt savas zināšanas viktorīnā, doties virtuālā ceļojumā pa Latvijas skaistākajām vietām, klausīties Emīla Dārziņa mūziku, noskatīties Jāņa Streiča filmas “Cilvēka bērns” fragmentu, kā arī piedalīties svētku svečturu darināšanas meistarklasē.
30. novembrī plkst. 9.30 Latgales Centrālās bibliotēkas Nozaru literatūras sektorā (2. stāvā) notiks kultūrvēsturiska konference “Dižo latgaliešu devums Latvijai”. Konferences ietvaros būs iespēja piedalīties četrās seminārnodarbībās, kuras vadīs gan Latgalē, gan Latvijā pazīstami un kompetenti speciālisti.
Sagaidot Latvijas valsts simtgades jubileju, svarīgi ir apzināt un popularizēt Daugavpils pilsētas un reģiona novadnieku ieguldījumu Latgales un Latvijas valsts ekonomiskajā, sociālajā, politiskajā, izglītības un kultūras attīstībā. Seminārnodarbību dalībnieki uzzinās par zinātnieces, izglītības darbinieces, politiķes un literātes Valērijas Seiles devumu Latgales attīstībā, Pabērzu dzimtas ieguldījumu literārās domas attīstīšanā un Latgales sociālekonomiskās attīstības sekmēšanā. Klātesošie iegūs informāciju arī par daugavpiliešiem Latgales latviešu kongresā un 1917. gada notikumiem Daugavpilī, “brīvību pavasari”, tā ievērojamākajiem darbiniekiem.
