Lai veicinātu 7.–12. klašu skolēnu zināšanas par dzīvi Latvijā 20. gs. 60.–80. gados, no šī gada septembra līdz 2021. gada janvārim Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā norisināsies projekts “Zenit stāsti”. Tā ietvaros jaunieši tiek aicināti uzrunāt radiniekus (vecākus, vecvecākus, krustvecākus un citus), kas šo laiku piedzīvojuši un dokumentējuši fotogrāfijās, fiksēt viņu atmiņu stāstus, mēģināt attēlos redzamās vietas atrast mūsdienās un salīdzināt tās ar pagātni, kā arī piedalīties stāstu vakaros. Iegūtie foto materiāli tiks digitalizēti, tādējādi gan papildinot Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekciju “Zudusī Latvija”, gan saglabājot vērtīgus un interesantus stāstus nākamajām paaudzēm.
Laika posmu no 1960. līdz 1980. gadam raksturo Latvijā ieceļojošie viesstrādnieki kopā ar ģimenēm no Padomju Savienības valstīm, apmetoties uz dzīvi un strādājot ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī citās lielajās pilsētās, tostarp Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī. Projekta gaitā būs vērtīgi uzzināt, kā jauniešu radinieki atceras tā laika ikdienas dzīvi, attiecības ar iebraucējiem, no kuriem liela daļa kļuva par kaimiņiem, kolēģiem, arī draugiem un ģimenes locekļiem, kādas bija viņu emocijas un piedzīvojumi. Sevišķi aizraujoši būs arī tie stāsti, kurus palīdzētu restaurēt tie radinieki, kuri paši bija iebraucēji Latvijā. Kādas ir spilgtākās tā laika atmiņas, atgadījumi, apmeklētās vietas, darītie darbi? Kā viņi pavadīja savu brīvo laiku? Kādus svētkus viņi svinēja? Cik daudz fotogrāfijas ir saglabājušās no 1960. līdz 1980. gadam? Kādas izjūtas rodas, skatoties šīs fotogrāfijas? Šie ir tikai daži rosinoši jautājumi, kas palīdzētu veidot dzīvās vēstures pieredzes stāstus un veicinātu dažādu paaudžu sarunas, savstarpējo cieņu un izpratni.
Latgales Centrālā bibliotēka ir ieguvusi Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ilgtermiņa projekta “Tiekamies bibliotēkā! Bērnu rakstnieki Daugavpilī” 2. kārtas īstenošanai. Projekta ietvaros no šī gada septembra līdz decembrim Daugavpils publiskajās bibliotēkās tiks rīkotas tikšanās ar trim lasītāju iemīļotām bērnu grāmatu ilustratorēm un teksta autorēm – Agnesi Aizpurieti, Agiju Staku un Agnesi Vanagu.
Projekta mērķis ir daugavpiliešu jaunākās paaudzes vidū popularizēt lasīšanas tradīciju un kultūras vērtības literatūrā, nodrošinot dzīvu saikni starp lasītāju un autoru.
Projektā iesaistītie bērnu grāmatu autori viesosies Daugavpils publiskajās bibliotēkās un izglītības iestādēs. Tikšanos laikā bērni un jaunieši varēs tuvāk iepazīt ilustrācijas un teksta radīšanas procesu, uzdot autoriem jautājumus, kā arī aplūkot viņu daiļradei veltītas literatūras izstādes.
Šoruden Daugavpils publiskajās bibliotēkās un izglītības iestādēs atkal notiks tradicionālās lasītāju tikšanās ar latviešu literātiem nu jau sestajā pasākumu ciklā “Dialogs. Rakstnieki Daugavpilī”, kas tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. No oktobra līdz decembrim grāmatmīļus gaida saistošas klātienes sarunas ar Sabīni Košeļevu, Jāni Joņevu un Rvīnu Vardi.
Ilgtermiņa literārā projekta “Dialogs. Rakstnieki Daugavpilī” sestajā kārtā Latgales Centrālā bibliotēka turpina tradīciju piedāvāt daugavpiliešiem tikšanās ar populāriem latviešu oriģinālliteratūras autoriem. Iespēju risināt saistošus, interaktīvus un radošus dialogus par grāmatām un tajās atspoguļotiem sabiedrībā aktuāliem jautājumiem gaida un novērtē dažādu paaudžu grāmatmīļi, jo dzīvs kontakts starp autoru un lasītāju padara literatūru tuvāku, saprotamāku un pieejamāku. Cikla tikšanās tradicionāli notiek gan Latgales Centrālajā bibliotēkā, gan Daugavpils izglītības iestādēs, tostarp pilsētas mikrorajonos, un tās īpaši novērtē pedagogi un skolu jaunatne. Ieeja visos pasākumos ir bez maksas.
Līdzšinējo piecu gadu laikā ar projekta atbalstu Daugavpilī ir viesojušies jau vairāk nekā divdesmit populāri latviešu literāti – gan atzīti vecmeistari, gan spilgti jaunie autori, kuru darbus novērtē kā lasītāji, tā literatūras kritiķi.
Latgales Centrālās bibliotēkas Ģimenes digitālo aktivitāšu centrā (Rīgas ielā 22a, 1. stāvā, ieeja no Ģimnāzijas ielas) ir pieejama interaktīva izstāde “Sveicam Pepiju!”. Tā veidota par godu zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnes radītā literārā tēla Pepijas Garzeķes 75 gadu jubilejai. Izstāde tiek piedāvāta ar Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijā un Zviedru institūta atbalstu.
Grāmata par Pepiju Garzeķi pirmo reizi iznāca tieši pirms 1945. gada Ziemassvētkiem. Bija pagājuši tikai daži mēneši kopš Otrā pasaules kara beigām. Rakstniece Astrida Lindgrēne iepazīstināja pasauli ar bezbailīgu, laimīgu un ārkārtīgi stipru meiteni burkānkrāsas matiem, kura virtuvē turēja zirgu, uz pleca – pērtiķi un kurai bija liela soma, pilna ar zelta monētām. Pepija iemiesoja brīvību un neatkarību, pieaugušie viņai nebija vajadzīgi. Lappusi pēc lappuses drosmīgā meitene īstenoja bērnu neprātīgākos sapņus par iespēju pašiem būt lēmējiem un noteicējiem. Šobrīd, pēc 75 gadiem, Pepijas tēls joprojām ir aktuāls un mīlēts. Grāmatas par viņas piedzīvojumiem ir tulkotas 76 valodās, un visā pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 60 miljonu grāmatu.
Svinot Pepijas Garzeķes jubileju, Latgales Centrālā bibliotēka īsteno projektu “Sveicam Pepiju!”, ko atbalsta Zviedrijas Karalistes vēstniecība Latvijā un Zviedru institūts. Viena no galvenajām projekta aktivitātēm ir interaktīva izstāde, kas ļauj iepazīt Pepijas ceļu pie lasītājiem un uzzināt, kā aizsākās šobrīd pasaulslavenās zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnes literārās gaitas. Mazajiem izstādes apmeklētājiem ir pieejams omulīgs Pepijas rotaļu stūrītis, kur var spēlēt spēles, lasīt grāmatas vai vienkārši atpūsties uz košajiem spilveniem.
No 2. septembra Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras un Nozaru literatūras sektoros (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) skatāma fotoizstāde par mūsdienu vīriešiem “Tētis Zviedrijā. Tētis Latvijā”. Izstāde tiek piedāvāta sadarbībā ar Zviedrijas Karalistes vēstniecību Latvijā, un tās prezentācijas pasākums gaidāms 23. septembrī plkst. 15.00.
Fotoizstādi veido divas daļas. Sākotnēji zviedru fotomākslinieks Johans Bēvmans (Johan Bävman) izveidoja fotoizstādi “Swedish Dads” (Zviedru tēti), kur portretēti vīrieši, kas izmantojuši bērna kopšanas atvaļinājumu vismaz sešus mēnešus. Fotogrāfa mērķis bija izpētīt, kas tieši mudināja šos tēvus palikt mājās ar bērniem ilgāk nekā to dara vairums tēvu visā pasaulē, kāda bijusi šī pieredze un ko tā ir devusi. Jāatzīmē, ka 1974. gadā Zviedrija kā pirmā valsts pasaulē aizstāja maternitātes atvaļinājumu ar vecāku atvaļinājumu. Tagad, pēc 45 gadiem, tēvi izmanto vidēji 29% no vecāku atvaļinājuma dienām. Tiek lēsts, ka, līdzšinējai tendencei saglabājoties, vienlīdzība vecāku atvaļinājuma izmantošanā Zviedrijā varētu tikt sasniegta 2030. gadu vidū.
Latviešu fotogrāfi Anda Krauze un Māris Lazdāns papildināja izstādi ar 25 Latvijas tēvu portretiem – Zviedrijas vēstniecības rīkotā konkursa “Tētis Latvijā” uzvarētājiem. Katrai fotogrāfijai pievienots arī neliels apraksts, kas atklāj vīrieša skatījumu uz tēva lomu ģimenē un stāsta par viņa centieniem veidot īpašu saikni ar bērniem.
9. septembrī plkst. 15.30 Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centrā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) notiks zooloģiskā dārza “JuRita mini ZOO” iemītnieku fotoizstādes “Dzīvniekiem ir dvēsele” atklāšana. Savu skatījumu uz dzīvnieku pasauli piedāvā fotogrāfe, animāliste un zoodārza saimniece Rita Kočmarjova.
Mini zoodārzs “JuRita mini ZOO” Daugavpils novada Naujenes pagastā tika atvērts 2018. gada jūnijā un uzreiz kļuva par iemīļotu vietu, kur pavadīt laiku kopā ar ģimeni un draugiem, baudot dabu un iepazīstot dažnedažādus eksotiskus dzīvniekus. Šobrīd mini zooloģiskajā dārzā ir apskatāmi vairāk nekā 100 dzīvnieku: alpakas, lamas, valabiji (ķenguri), kamielis, zebu šķirnes govis, dambrieži, ēzeļi, pundurkazas, Valē melnkakla kazas, franču punduraitas, Latvijā retās Kerry Hill šķirnes aitas, skotu un Apalūzas poniji, zirgi, dažādu šķirnu truši, kā arī citi dzīvnieki un putni.
Fotogrāfiju autore Rita Kočmarjova atzīmē, ka šī izstāde ir tapusi, apvienojot mīlestību pret dzīvniekiem un aizraušanos ar fotografēšanu. Jau bērnībā viņa no visas sirds mīlēja dzīvniekus. Pirmie fotogrāfiju modeļi bija zirgi un suņi, taču pamazām to loks kļuva plašāks, līdz pievienojās arī ķenguri un kamieļi. Šobrīd Rita pat nevar iedomāties savu dzīvi bez fotografēšanas, un nav svarīgi – tālrunis vai kamera, galvenais, lai tie vienmēr būtu pa rokai.
No 1. septembra vairākās Latgales Centrālās bibliotēkas filiālēs atkal būs pieejamas divas tematiskas grāmatu kopas no Latgales Centrālās bibliotēkas krājuma – “Audzināsim laimīgus bērnus!” un “Ievērojamu cilvēku dzīve”. Šo grāmatu kopu piedāvājums mikrorajonos uz laiku tika pārtraukts valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ.
Latgales Centrālā bibliotēka (LCB) ik gadu veido tematiskas grāmatu kopas, kas tiek piedāvātas LCB filiālēs gan darbam uz vietas, gan lasīšanai mājās. 2020. gadā filiāļu lasītājiem tika sagatavotas divas tematiskas literatūras izlases par bērnu audzināšanu un slavenību dzīvi. Atjaunojot kopu pieejamību mikrorajona iedzīvotājiem, šā gada otrajā pusē tās tiks piedāvātas četrās LCB filiālēs.
