Latgales Centrālā bibliotēka pateicas ziedotājiem, kuri 2019. gadā atbalstīja bibliotēku ar grāmatu dāvinājumiem. Pērn bibliotēka bezatlīdzības lietošanā saņēma grāmatas no saviem lasītājiem, pašvaldības iestādēm, sabiedriskām organizācijām, rakstniekiem, dzejniekiem un pilsētas viesiem.
Izsakām pateicību virknei iestāžu un organizāciju, kas pērn papildināja Latgales Centrālās bibliotēkas un filiāļu krājumu ar vērtīgiem iespieddarbiem. Paldies ASV vēstniecībai Latvijā, Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldei, Latgales Kultūras centra izdevniecībai, Daugavpils Marka Rotko mākslas centram, Daugavpils Universitātes Akadēmiskajam apgādam “Saule”, Krievu kultūras centram, Daugavpils krievu rakstnieku organizācijai, Radošās inteliģences asociācijai DINA-ART, Latgales brīvo mākslinieku asociācijai, Daugavpils Ukraiņu kultūrizglītības biedrībai “Mrija”, biedrībai “Hronologeja”, Valmieras integrētajai bibliotēkai un citiem dāvinātājiem.
Īpaši izceļami dāvinājumi, kas saņemti personīgi no grāmatu autoriem, tādēļ sevišķa pateicība Inesei Zanderei, Uldim Auseklim, Laurai Vinogradovai, Fainai Osinai, Josifam Ročko, Gaļinai Ivanovai, Zenonam Vojevodskim, Vasilijam Baranovskim, Ramūnam Daškevičam, Nikolajam Kovaļovam un Olgai Vaganovai.
Paldies arī visiem daugavpiliešiem, kuri atbalstīja bibliotēku, ziedojot tai īpašas grāmatas no savām privātajām bibliotēkām. Sevišķs un sirsnīgs paldies par grāmatu dāvinājumu Latgales Centrālās bibliotēkas ilggadējai lasītājai Maijai Kalniņai.
Lai noteiktu lasītāju iecienītākos latviešu oriģinālliteratūras izdevumus aizvadītajā gadā, Latgales Centrālā bibliotēka ir apkopojusi informāciju par biežāk izsniegtajām grāmatām šajā kategorijā. Atsevišķi izdalīta literatūra pieaugušo auditorijai un grāmatas, kuras paredzētas dažāda vecuma bērniem un jauniešiem.
Gadu no gada Latgales Centrālā bibliotēka rūpējas, lai visu vecumu lasītājiem būtu pieejama augstvērtīga latviešu oriģinālliteratūra. Bibliotēka regulāri papildina savu iespieddarbu krājumu, informē lasītājus par grāmatu jaunumiem un aktualitātēm literatūras jomā, rīko tikšanās ar populāriem rakstniekiem un dzejniekiem. Aizvadītais gads bijis īpaši rosīgs, jo ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu tika īstenoti divi projekti, kuros daugavpiliešiem bija iespēja skatīt vaigā desmit iemīļotus pašmāju literatūras autorus. Ilgtermiņa projekta “Dialogs. Rakstnieki Daugavpilī” piektajā kārtā Daugavpili apmeklēja aktuālu īsprozas krājumu autores Inga Gaile, Laura Vinogradova, Jana Egle, Andra Manfelde un Dace Vīgante. Katra tikās gan ar bibliotēkas lasītājiem, gan arī ar jauniešiem kādā no pilsētas skolām. Turklāt ar mērķi popularizēt lasīšanas tradīciju un latviešu oriģinālliteratūru bērnu un jauniešu vidū pērn tika veiksmīgi aizsākts vēl viens projekts – “Tiekamies bibliotēkā! Bērnu rakstnieki Daugavpilī”. Projekta pirmajā kārtā jaunākajai lasītāju paaudzei bija iespēja sastapt Inesi Zanderi, Eviju Gulbi, Uldi Ausekli, Aivaru Kļavi un Liliju Berzinsku.
Atskatoties uz lasītāju izvēli gada griezumā, latviešu oriģinālliteratūras kategorijā vislielāko atzinību izpelnījies rakstnieces un dzejnieces Janas Egles jaunākais stāstu krājums “Svešie jeb miļeņkij ti moi” (Latvijas Mediji, 2018). Astoņos savstarpēji saistītos stāstos autore atklāti runā par lietām, kuras sabiedrībā drīzāk pieņemts noklusēt. Otrajā vietā ierindojies populārās rakstnieces, publicistes un dziesminieces Daces Judinas darbs “Ēnas spogulī”, kas pērn aizsāka izdevniecības “Latvijas Mediji” jauno romānu sēriju “Vakara romāns”. Trešajā vietā atrodas Andra Akmentiņa romāns “Skolotāji” (2018) no apgāda “Dienas Grāmata” izdotās sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts”, kurš šo topa ailīti aizņēma arī grāmatas izdošanas gadā. Līdz ceturtajai vietai uzkāpis Ingas Gailes kriminālromāns “Neredzamie” (Zvaigzne ABC, 2018), bet topu noslēdz vēl viens īsprozas krājums – Lauras Vinogradovas “Izelpas” (Zvaigzne ABC, 2018). Zīmīgi, ka četri no topā iekļuvušo darbu autoriem pavisam nesen viesojušies Latgales Centrālajā bibliotēkā: Andris Akmentiņš 2018. gadā, Inga Gaile, Laura Vinogradova un Jana Egle – pērnā gada rudenī.
14. janvārī Latgales Centrālajā bibliotēkā aizritēja noslēguma pasākums un laureātu apbalvošana skolēnu radošo darbu konkursā “Our favorite character’s winter adventures”, kas tika rīkots, ASV Informācijas centram sadarbojoties ar Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldi.
Konkurss notika pērnā gada nogalē, un tajā piedalījās 37 skolēni no 10 izglītības iestādēm. Dalībnieki iesniedza konkursam pašu veidotas īsfilmas, animācijas un prezentācijas, kurās kā galveno tēlu izvēlējās kādu pazīstamu varoni no ASV tapušas grāmatas, multfilmas vai mākslas filmas.
Konkursa darbu vērtēšana notika trīs vecumgrupās, vērtējot darbu tehnisko, māksliniecisko un idejisko kvalitāti, idejas oriģinalitāti un atbilstību prasībām. Rezultātā par konkursa uzvarētājiem 5.-6. klašu grupā kļuva Marika Ribakova un Emīlija Oševerova (Daugavpils Saskaņas pamatskola). 7.-9. klašu grupā pirmo vietu izcīnīja Juliāna Paščenko, Alisa Molotkova, Anastasija Nikolajeva un Sofja Murdasova (Daugavpils 10. vidusskola). Savukārt 10.-12. klašu grupā pirmajā vietā ierindojās Vjačeslavs Staričkovs (Daugavpils 15. vidusskola). Pilns konkursa laureātu sarakts katrā no vecumgrupām pieejams šeit.
No 25. līdz 29. janvārim Latgales Centrālās bibliotēkas filiālēs norisināsies lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2019” noslēguma pasākumi, kuros tiks apbalvoti programmas dalībnieki un noteiktas aizvadītā gada populārākās grāmatas katrā vecumposmā.
Lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” Latvijā darbojas no 2001. gada. Programmas mērķis ir veicināt lasītprasmi un interesi par grāmatām, nodrošinot augstvērtīgas literatūras nonākšanu līdz lasītājiem. Ik gadu programmā iesaistītajās bibliotēkās ir pieejama aktuālo grāmatu kolekcija, kuras veidošanā piedalās pieredzes bagāti bērnu un jauniešu literatūras eksperti. Jauno lasītāju žūrijai katrā no vecumposmiem (5+, 9+, 11+, 15+) tiek piedāvāti seši latviešu autoru oriģināldarbi un ārzemju literatūras tulkojumi, savukārt vecāki lasa un vērtē četras pieaugušo grāmatas, kā arī divus darbus no bērnu un jauniešu literatūras.
Jau astoņpadsmit gadus lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” aktīvi iesaistās arī Latgales Centrālās bibliotēkas filiāles. Gadu no gada programma Daugavpilī piesaista arvien vairāk dalībnieku. 2019. gadā grāmatas lasīja un vērtēja 579 žūrijas eksperti, kas ir par 16 vairāk nekā pērn. Tradicionāli vecumgrupa 5+ bija visaktīvākā ar kopskaitā 249 dalībniekiem.
Latgales Centrālā bibliotēka un filiāles 2020. gadā piedāvā plašu datubāzu klāstu dažādu interešu lokam. Lietotājiem tiek piedāvātas gan bibliotēkas veidotās datubāzes, gan abonētie tiešsaistes resursi, tostarp tie, kuros nepieciešama autorizēšanās no bibliotēkas datortīkla vai ar bibliotēkas izsniegtu lietotājvārdu un paroli. Piekļuve visām datubāzēm lietotājiem tiek nodrošināta bez maksas. Šogad piedāvājumu ir papildinājusi e-grāmatu, e-žurnālu un citu e-resursu datubāzu platforma EBSCO.
Latgales Centrālās bibliotēkas (LCB) veidotās datubāzes ir iespējams brīvi izmantot ne tikai bibliotēkā, bet arī attālināti – ārpus publisko bibliotēku datortīkla. Tiek piedāvāti šādi elektroniskie resursi:
LCB elektroniskais katalogs– tajāpieejama informācija par LCB un filiāļu krājumos esošajiem izdevumiem. Katalogs satur arī Novadpētniecības analītisko ierakstu datubāzi, kura regulāri tiek papildināta gan ar šā gada, gan iepriekšējo gadu Daugavpilī izdoto laikrakstu analītiskajiem aprakstiem.
Daugavpils novadnieki – novadpētniecības datubāze, kas satur plašu informāciju par ievērojamiem cilvēkiem, kuri ir saistīti ar Daugavpili un kuri sasnieguši izcilību savā profesionālajā darbībā.
Daugavpils Baznīcu kalns – novadpētniecības datubāze par unikālu sakrālo būvju kompleksu, kurā pārstāvēti visu četru Latgales galveno konfesiju dievnami, veidojot tieši Daugavpilij raksturīgu panorāmu. Informācija pieejama latviešu, krievu un angļu valodā.
22. janvārī plkst. 17.00, piedaloties ASV vēstniekam Latvijā Džonam Kārvailam, Latgales Centrālajā bibliotēkā (Rīgas ielā 22a, 2. stāvā) notiks ASV Informācijas centra jauno telpu atvēršanas pasākums.
Lai uzlabotu Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centra funkcionalitāti un tā pakalpojumu pieejamību lietotājiem, centrs ir ieguvis jaunas, plašākas telpas bibliotēkas 2. stāvā. Centra jaunais izvietojums ļaus turpināt darbu pie krājuma attīstības, kā arī paplašināt tā sadarbības partneru loku un piedāvāto izglītojošo, informatīvo un izklaidējošo pasākumu spektru, meklējot un izmēģinot jaunas darba formas un iespējas, kas būtu saistošas dažādām interešu grupām – ģimenēm ar bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem, senioriem un citiem.
Centra jauno telpu atvēršanas pasākumā 22. janvārī, piedaloties ASV vēstniekam Džonam Kārvailam, pulcēsies sadarbības partneri, draugi un atbalstītāji, lai atskatītos uz paveikto, pārrunātu nākotnes ieceres un kopā iezīmētu jaunu, nozīmīgu atskaites punktu centra turpmākās attīstības ceļā.
16. janvārī plkst. 14.00 Latgales Centrālās bibliotēkas Daiļliteratūras sektorā (Rīgas ielā 22a, Daugavpilī), piedaloties Armēnijas Republikas vēstniekam Baltijas valstīs, Viņa Ekselencei Tigranam Mkrtčjanam, tiks prezentēta Armēnijas vēsturisko karšu izstāde “Armēnija senās kartēs 6. gs. p. m. ē. – 20. gs.”.
Izstādi “Armēnija senās kartēs 6. gs. p. m. ē. – 20. gs.”, kas Daugavpilī ir skatāma no šī gada 2. līdz 30. janvārim, daugavpiliešiem un pilsētas viesiem piedāvā Armēnijas vēstniecība Baltijas valstīs sadarbībā ar Latgales Centrālo bibliotēku. Tas ir aizraujošs vizuāls ceļojums laikā, kura gaitā vēsturiskās kartes ļauj ielūkoties gan Armēnijas vēstures sarežģītākajos laikposmos, gan dažos īslaicīgos miera un uzplaukuma periodos. Valsts, kas kopš sendienām dēvēta par Armēniju, diemžēl atrodas reģionā, kas vēsturiski allaž ir bijis divu vai vairāku impēriju ģeopolitisko interešu objekts un tādējādi neizbēgami kļuvis par kaujaslauku. Armēnijai un armēņiem ir nācies piedzīvot neskaitāmus ienaidnieka iebrukumus, postījumus, haosu un sabrukumu. Armēnijas mainīgās robežas, kurām var izsekot, aplūkojot izstādē eksponētās kartes, veido dramatisku vizuālu vēstījumu par gadsimtiem ilgušu apspiestību un neatlaidīgu dzīvotgribu, par sabrukumu un atjaunotni, jo mūsdienās Armēnija un armēņu tauta ieņem godājamu vietu pasaules tautu saimē.
Izstādes prezentācijas pasākumā ar ekspozīciju iepazīstinās un uz interesentu jautājumiem atbildēs Armēnijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, Viņa Ekselence Tigrans Mkrtčjans. Armēnijas vēstnieka pienākumus Baltijas valstīs viņš pilda kopš 2016. gada jūnija. Par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem vēstnieks uzskata Armēnijas kultūras popularizēšanu Baltijā. Nepilnu piecu gadu laikā ar viņa gādību Latvijā īstenoti vairāki nozīmīgi kultūras projekti. Latvijas radio koris iestudējis un izpildījis vairākus armēņu klasiskās mūzikas skaņdarbus. Ar vēstniecības atbalstu latviski izdoti vairāki armēņu literatūras tulkojumi. Starp tiem īpaši jāizceļ dzejnieka, armēņu tautas leģendu un pasaku vācēja un pārstāstītāja Hovannesa Tumanjana pasaku krājums (“Jāņa Rozes apgāds”, 2019) un viens no armēņu klasiskās literatūras dižākajiem pieminekļiem – 10. gs. mistiķa, teologa un dzejnieka Narekas Grigora “Žēlabu grāmata” (2017, “Jumava”). Abi šie izdevumi ar Latgales Centrālās bibliotēkas starpniecību ir pieejami arī Daugavpils lasītājiem.
Latgales Centrālajā bibliotēkā un filiālēs ir pieejams jauns bezmaksas pakalpojums – elektronisko dokumentu parakstīšana ar eParakstu un bibliotekāru konsultācijas eParaksta lietošanā.
Lai veicinātu ērtāku saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm un dažādu pakalpojumu sniedzējiem digitālajā vidē, iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir pieejams drošs elektroniskais paraksts jeb eParaksts. Ar eParakstu parakstītam dokumentam ir tāds pats juridisks spēks kā ar roku parakstītam papīra formāta dokumentam. eParaksts ir pieejams ikvienai Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā reģistrētai personai jau no 14 gadu vecuma.
Lai lietotu eParakstu, ir jāiegūst eID karte, kuru izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālajā nodaļā vai pārstāvniecībā ārzemēs. Saņemot eID karti, tiek iegūtas neierobežotas bezmaksas parakstīšanās reizes. Kopā ar eID karti tiek izsniegta aploksne ar PIN kodiem. Lietojot e-pakalpojumus, ir nepieciešams PIN1 kods, bet, veicot dokumentu parakstīšanu – PIN1 un PIN2. Ja persona ir aizmirsusi PIN kodus, tai nav tikusi iedota vai nav saglabājusies PIN aploksne, pastāv iespēja pieprasīt jaunas PIN aploksnes izsniegšanu jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā, iesniedzot personu apliecinošu dokumentu un parakstot atbilstoša satura iesniegumu.
eParaksts eID kartē nodrošina iespēju gan apliecināt identitāti digitālajā vidē, gan parakstīt dokumentus ar drošu elektronisko parakstu. eParaksta izmantošanai ir vairākas priekšrocības: tas ir ērti, lēti un ātri. Lietotājs var parakstīt dokumentus un saņemt e-pakalpojumus sev piemērotā brīdī neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja darba laika. eParaksts ļauj izvairīties arī no liekiem tēriņiem par transporta vai pasta pakalpojumiem, jo parakstītie dokumenti tiek iesniegti elektroniski.
