Vēsture
Luterāņu draudze Daugavpilī izveidojās jau pēc reformācijas, bet līdz pat 19. gadsimtam luterticīgajiem pilsētā nebija pastāvīgas pulcēšanās vietas - luterāņu diasporu apkalpoja piepilsētas draudžu mācītāji. Laika gaitā luterticīgo skaits pilsētā palielinājās – tie galvenokārt bija vācu amatnieki, cietokšņa garnizona virsnieki, kā arī pilsētas iedzīvotāji. Saglabājušās liecības, ka 1834. gadā Krievijas cara Nikolaja I Daugavpils apmeklējuma laikā, cimdu meistars Gotfrīds Dibels iesniedzis caram lūgumu atļaut dibināt luterāņu draudzi un saņēmis ķeizariskās augstības piekrišanu. Par draudzes dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1835. gada 22. jūlijs un draudzes pirmais mācītājs bijis K.J. Fukss. Tā bija vāciska luterāņu draudze. Tajā pašā gadā Krievijas caram Nikolajam tika iesniegts lūgums atļaut pilsētā celt luterāņu dievnamu. Pēc atļaujas piešķiršanas dievkalpojumiem tika pielāgota kāda Daugavpils cietokšņa teritorijā esoša ēka. Ar laiku dievkalpojuma telpas cietoksnī kļuva par šaurām, un 1868. gadā tika uzcelts jauns koka dievnams, pie kura tika piebūvēta arī skolas telpa. Nav zināms, kādi apstākļi draudzei neļāva realizēt akadēmiķa Franča Šustera 1863. gadā izstrādāto mūra baznīcas projektu.
Tomēr, pilsētai augot, turpināja palielināties arī draudze (1863. gadā 9,8% Daugavpils apriņķa iedzīvotāju bija luterticīgie), un radās vajadzība pēc plašāka dievnama. 1872. gadā aizsākās līdzekļu vākšana dievnama celtniecībai. 1890. gada 3. jūlijā Krievijas Iekšlietu ministrijas Garīgo lietu departamenta vicedirektors nosūtīja lūgumu Vitebskas guberņas gubernatoram atļaut Daugavpils luterāņu draudzei iegādāties 800 kvadrātasu zemes jaunas mūra baznīcas celtniecībai. Draudze ieguva gruntsgabalu Jaunbūves rajonā, samaksājot 5 rubļus par zemes kvadrātasi. 1892. gadā no labprātīgiem draudzes locekļu ziedojumiem tika savākti 18 000 rubļu un Daugavpils luterāņu draudze, kurā bija 3000 locekļu, mācītāja Jūliusa Bitnera vadībā uzsāka dievnama celtniecību. Baznīcas būvplāna izstrāde tika uzticēta vācbaltu arhitektam un mākslas vēsturniekam Vilhelmam Neimanim, kurš laikā no 1879. līdz 1895. gadam pildīja Daugavpils pilsētas arhitekta pienākumus. 1891. gada rudenī tika iemūrēts celtnes pamatakmens, bet jau 1893. gada 31. oktobrī jauno dievnamu svinīgi iesvētīja. Tas ieguva lielā reformatora Mārtiņa Lutera vārdu. Kopumā būve izmaksāja 54 000 rubļu.
XX gs.sākums. Foto no DNMM krājuma
Daugavpils luterāņu baznīcas liktenis bijis skarbs un cieši saistīts ar 20. gadsimta vēstures notikumiem. Pirmā pasaules kara laikā baznīcas ēka stipri cieta, tomēr pēc kara draudze kopējiem spēkiem to atjaunoja.
Baznīcas zelta laiki bija Latvijas pirmās brīvvalsts gadi. 1927.-1928. gados tika veikts baznīcas ārsienu un jumta kapitālais remonts, tornis pārklāts ar vara skārdu. 1930. gada remonta laikā izkrāsotas baznīcas iekštelpas, paplašināta ērģeļu lukta, velves nostiprinātas ar enkuriem un ierīkota centrālapkure. 1935. gadā baznīcā tika veikts kapitālais remonts, kam sekoja plašas Daugavpils luterāņu draudzes 100 gadu jubilejas svinības. 20. gadsimta 20.-30. gados draudzē rosīgi darbojās svētdienas skola, draudzes koris, dāmu komiteja. Šajā laikā tika uzcelts pastorāts un pārbūvēts draudzes nams. 20. gados dievnama telpās regulāri notika ērģeļmūzikas un kamermūzikas koncerti ar profesionālu izpildītājmākslinieku piedalīšanos.
XX gs. 30-tie gadi. Foto no DNMM krājuma
Smagākie gadi baznīcai sākās līdz ar Otro pasaules karu, kura laikā tās ēka tika stipri sapostīta. 1941. gadā, padomju armija atkāpjoties, aizdedzināja dievnamu. Izdega baznīcas torņa smaile, logu rāmji, sadega altāris, kancele, ērģeles, kā arī koka interjers. 1942. gadā draudze uzsāka izpostītā dievnama atjaunošanas darbus, bet pilnībā tie tā arī netika pabeigti. Tika uzlikts draudzes telpas jumts, atjaunots tornis (īsāks), krāsainā logu stikla vietā ielikts parastais, uzbūvēts pagaidu altāris un kancele. Skanīgo ērģeļu vietā tika izmantota harmonija. Atjaunošanas darbi baznīcas iekštelpās turpinājās vēl arī 1943. gadā. Visi šie darbi tika veikti pēc būvtehniķa Georgija Baložina projekta. Katastrofāli samazinājās luterāņu draudze, kuras locekļi gan latvieši, gan vācieši bija vai nu devušies bēgļu gaitās, vai arī tikuši deportēti.
Otrā pasaules kara postījumi. 1941.-1942. gads (www.zudusilatvija.lv)
1944. gadā, atkāpjoties vācu armijai, uzlidojumu laikā baznīca cieta tikai nedaudz – izbira logu stikli. Pusgada laikā, kamēr draudzei nebija sava mācītāja, baznīca tika pilnībā izdemolēta. Bez vēsts pazuda cinkotā jumta skārda krājumi un harmonija. Visas baznīcas koka interjera daļas: altāris, kancele, baznīcas soli, grīdas dēļi un pat dažas durvis, tika sadedzinātas lokomotīvju kurtuvēs. Tikai 1945. gada februārī, ierodoties mācītājam Nikolajam Muižniekam, draudze atsāka savu darbību. Kaut arī kara laikā daudzi draudzes locekļi bija emigrējuši uz ārzemēm vai pārcēlušies uz citiem Latvijas novadiem, un Daugavpilī bija palicis maz luterāņu, draudze uzsāka aktīvu rosību. Lai varētu noturēt dievkalpojumus, vispirms tika savesta kārtībā bijusī kapelas telpa, atjaunotas durvis un sagādāti vienkārši soli baznīcēniem.
Dievnama atjaunošanu kavēja toreizējie pilsētas varas vīri, kuri uzskatīja, ka draudzei pilnīgi pietiekot ar kapelas telpu. Tādējādi pēc Otrā pasaules kara draudze baznīcā dievkalpojumiem varēja izmantot tikai kapelas telpu, bet arī tā 1975. gada 3. septembrī tika atsavināta. Dievnams pārstāja funkcionēt kā ticīgo pulcēšanās vieta, un luteriskā draudze bija spiesta pārcelties uz lūgšanu namu Rītu ielā 34. Tā bija vienkārša divdzīvokļu ēka, kurā daļa ēkas tika pielāgota dievkalpojumiem, bet otrā ēkas pusē dzīvoja draudzes mācītājs.
1947. gadā dievnama telpās tika iekārtota "Zagotzerno" noliktava, bet pēc septiņiem gadiem - "Gortorg" tirdzniecības noliktava. 1955. gadā baznīcas ēka tika nodota Daugavpils lokomotīvju depo rīcībā, bet 1969. gadā dievnama telpās tika iekārtota Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas boksa skola. Boksa skolas nodarbību vajadzībām baznīcas ēkā izbūvēja trīs stāvus, balkonā iekārtoja dušas telpas, ģērbtuvi un citas palīgtelpas. Metāllūžņos tika nodots baznīcas torņa pulkstenis un nojaukts dzelzs žogs, kas norobežoja baznīcas teritoriju.
Boksa nodarbības baznīcas telpās. 1969.-1970. gads. Foto no dievnama arhīva
1985. gada decembrī sportistu nolaidības dēļ ēkā izcēlās ugunsgrēks, kura rezultātā nodega zvanu tornis un daļa jumta. Pēc šiem postījumiem tika izstrādāts ēkas restaurācijas projekts. Lokomotīvju remonta rūpnīcas administrācija atteicas palīdzēt baznīcas atjaunošanas darbos.
Nodegušās baznīcas atjaunošanas darbi. 1990-to gadu sākums. Foto no dievnama arhīva
1989. gadā baznīcas ēku beidzot atstāja sporta skola. Daugavpils pilsētas domei bija iecere veikt dievnama restaurāciju un turpmāk izmantot ēku kā koncertzāli. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu „Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām” 1993. gadā Daugavpils pilsētas pašvaldība pilnīgi izpostīto baznīcu nodeva draudzei, kura uzsāka ēkas atjaunošanas darbus. Atgūtā baznīca bija bez torņa un ar papes jumtu. 1993. gada 10. oktobrī Daugavpils evaņģēliski luteriskā draudze pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara pulcējās dievkalpojumam savā izpostītajā baznīcā. 1994. gadā tika pabeigts baznīcas ārsienu remonts un uzsākta iekštelpu rekonstrukcija, kā arī jumta un torņa celtniecības darbi. Tika demontēti visi iebūvētie stāvi un starpsienas. 1995. gadā atjaunoja baznīcas torni un krustu, jumta segumu, iestikloja logus un ielika jaunas durvis, ierīkoja jaunas elektroinstalācijas. Un beidzot 1998. gada Lieldienās baznīcā atsākās regulāri dievkalpojumi. 2000. gadā baznīcai tika uzstādīti ārējās izgaismošanas ķermeņi, bet 2002. gadā apkārt baznīcas teritorijai tika uzstādīts metāla žogs.
Izgaismotais dievnams naktī. ©LCB
Šajos gados Daugavpils luterāņu baznīca kārtējo reizi tika uzcelta no krāsmatām. Dievnama atjaunošanas darbi notika draudzes mācītāju Linarda Rozentāla (1995-2000) un Aivara Guseva (2000-2009) kalpošanas laikā. Neskatoties uz ierobežotajiem resursiem, paveikts daudz: savākti ziedojumi no 150 draudzes locekļiem, privātpersonām un māsu draudzēm no Vācijas, Norvēģijas, Dānijas un Somijas. Lielu atbalstu dievnama atjaunošanā sniedza arī Daugavpils pilsētas dome. Kaut arī Daugavpilī luterāņu skaits ir neliels un draudzes ziedojumi pieticīgi, taču jebkurš iesāktais restaurācijas darbs tika veikts kvalitatīvi, stingrā draudzes locekļu uzraudzībā un kontrolē. Paveiktie darbi nesa augļus: 2002. gadā konkursā „Izgaismotākais nams” baznīca ieguva galveno balvu; par Daugavpils evaņģēliski luteriskās baznīcas atjaunošanu 2003. gadā Daugavpils luterāņu draudze saņēma Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas Gada balvu nominācijā „Valsts un sabiedrisko organizāciju ieguldījums”.
Baznīcas kopskats. ©LCB
2004. gadā tika pabeigta baznīcas iekštelpu restaurācija. 2005. gada 2. jūlijā draudzes 170 gadu jubilejas svētku dievkalpojumā tika iesvētīts Ogres amatniecības skolas audzēkņu izgatavotais jaunais baznīcas interjers: altāris, kancele, soli, lukturi, kristāmtrauka pamatne un mazais altāris, kā arī atjaunotās balkona margas.
Dievnama iekšskats. ©LCB
Dievnams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Prezidenta V.Zatlera baznīcas apmeklējuma laikā. 2008. gads. Foto no dievnama arhīva
2007. gadā Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca ieguva jaunu statusu un nosaukumu - tā kļuva par Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrāli un LELB Daugavpils diecēzes bīskapa sēdekli. Daugavpils diecēzes bīskaps kopš 2007. gada ir Einārs Alpe.
Avotu saraksts :
1. Daugavpils evaņģēliski luteriskā baznīca : [buklets]. - [Daugavpils] : PU „D.t.”, [199?]
2. Kaminska, Rūta. Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā / Rūta Kaminska, Anita Bistere. - Rīga : Neputns, 2006. – 26.-31. lpp. : il. - Kopsav. angļu, krievu val. ISBN 9984729907.
3. Mašnovskis, Vitolds. Latvijas luterāņu baznīcas : vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra : enciklopēdija 4 sēj. / Vitolds Mašnovskis. - Rīga : DUE [SIA], 2005. – ISBN 9984198294. - 1.sēj.: A-G. – 266.-271. lpp.
4. Pilsēta. Laikmets. Vide : [rakstu krāj.] / sast. un iev. sarakst. Rūta Kaminska. - Rīga : Neputns, 2007. – 78.-94.lpp. : il., ģīm., kartes ; 26 cm. - (Materiāli Latvijas mākslas vēsturei ; 6. sēj.). - Kopsav. angļu val. ISBN 9789984807119.
5. Zilgalvis, Jānis. Neogotika Latvijas arhitektūrā / Jānis Zilgalvis ; Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība. - Rīga : Zinātne, 2005. – 240.-261. lpp. : il. - (Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļi). ISBN 9984698262.
***
6. Bērzinš, Jānis. Par Daugavpils evaņģēliski luterisko baznīcu / Jānis Bērziņs // Latgales Laiks. - ISSN 1407-9208. - (1992, 18.jūn.), 2.lpp. : fotogr. - T.p. krievu val. laikr. "Латгалес лайкс".- (1992, 21.jūl.), 2.lpp. : fotogr.
7. Jonāne, Egita Terēze. Daugavpilī pirmo reizi sanāca Latvijas luterāņu baznīcas Kapituls : [par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Kapitula sēdes norisi Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrālē] / Egita Terēze Jonāne // Latgales Laiks. - ISSN 1407-9208. - Nr.76 (2014, 3.okt.), 4.lpp. : fotogr.
8. Jonāne, Egita Terēze. Daugavpilī tikās katedrāļu draudžu ticīgie : [par Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas katedrāļu dienu norisi Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrālē] / Egita Terēze Jonāne ; tekstā stāsta Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrāles dekāns Andis Lenšs // Latgales Laiks. - ISSN 1407-9208. - Nr.77 (2016, 4.okt.), 7.lpp. : fotogr.
9. Kilevica, Linda. Arhibīskaps iesvētīja luterāņu baznīcas jauno altāri / Linda Kilevica // Latgales Laiks. - ISSN 1407-9208. - Nr.51 (2005, 5.jūl.), 3.lpp. - T.p. krievu val. laikr. "Латгалес лайкс" Nr.51 (2005, 5.jūl.), 2.lpp.
10. Kilevica, Linda. Draudzi ir veidojusi ticība : [par Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrāles draudzes priekšnieku Andreju Rudānu] / Linda Kilevica ; tekstā stāsta A.Rudāns // Latgales Laiks. - ISSN 1407-9208. - Nr.52 (2014, 11.jūl.), 8.lpp. : fotogr.
11. Kilevica, Linda. Katedrāle ir dzīvības saliņa / Linda Kilevica // Latgales Laiks. - ISSN 1407-9208. - Nr.64 (2013, 23.aug.), 5.lpp. : fotogr.
12. Kilevica, Linda. Luterāņu draudze saņēma kultūras mantojuma gada balvu / Linda Kilevica // Latgales Laiks. - ISSN 1407-9208. - Nr.34 (2003, 6.maijs), 2.lpp.
13. Kozlovskis, Einārs. Atjaunots luterāņu dievnama altāris / Einārs Kozlovskis // Latvijas Avīze. - ISSN 1691-1229.- Nr.173 (2005, 30.jūn.), 9.lpp.
14. Liepa, Anita. Daugavpils luterāņu baznīca 105. gadskārtas svinībās / Anita Liepa // Latgales Laiks. - ISSN 1407-9208. - (1998, 6.okt.), 7.lpp.
15. Rozentāls, Linards. Dievnama dzimšanas dienu veltīt lūgšanām un priekam / Linards Rozentāls // Latgales Laiks. - ISSN 1407-9208. - (1998, 2.okt.), [18.]lpp.
16. Some, Zigrīda. Jaunbūves simtgadniece / Zigrīda Some // Latgales Laiks. - ISSN 1407-9208. - (1993, 7.okt.), 3.-4.lpp. : fotogr.
17. Viļums, Vilmārs. Simtgades dievkalpojums evaņģēliski luteriskajā baznīcā / Vilmārs Viļums // Latgales Laiks. - ISSN 1407-9208. - (1993, 12.okt.), [1.]lpp.
18. Бельский, Константин. Судьба лютеранской церкви Мартина Лютера в Даугавпилсе : [об истории евангелическо-лютеранской церкви Мартина Лютера] / Константин Бельский // Наш город. - ISSN 1407-7752. - N 40 (5 окт. 2017), с.35 : фот.
19. Вессель, Людмила. Кирха отмечает юбилей / Людмила Вессель // Сейчас. - ISSN 1691-0044. - N 30 (1 авг. 2013), с.14 : фот.
20. Даугавпилсская кирха отметила 110-летний юбилей // Наша газета. - ISSN 1407-7752. - Nr.40 (7 окт. 2003), c.2.
21. Двинский, С. Возрождение храма / С.Двинский // Сейчас. - ISSN 1691-0044. - Nr.51 (21 дек. 2000), c.17.
22. Двинский, С. Под сводами лютеранского храма / С.Двинский // Динабург Сегодня. - ISSN 1407-9879. - Nr.76 (7 окт. 2003), с.9.
23. Захарчук, Татьяна. Святыня лютеранского храма / Татьяна Захарчук // Динабург сегодня. - ISSN 1407-9879. - N 46 (7 июля 2005), с.7.
24. Капаре,Л. Подарок к юбилею / Л.Капаре // Динабург сегодня. - ISSN 1407-9879. - N 38 (20 мая 2004), с.2.
25. Лиепа, Анита. Легко разрушить, трудно восстановить / Анита Лиепа // Латгалес Лайкс. - (10 авг. 1994), c.2.
26. Нокдаун - боксу // Красное знамя. - (16 июня 1988), с.4.