2016. gadā Latvijā izdota 2191 grāmata un brošūra, 362 žurnāli, 266 laikraksti, 298 attēlizdevumi (izstāžu katalogi, mākslas albumi un krāsojamās grāmatas bērniem), 372 kartogrāfiskie materiāli, 190 notis, kā arī citi izdevumi.
Pērn LNB uzskaitījusi 497 grāmatu un brošūru izdevējus, no kuriem 312 izdevēji jeb 63% no kopējā izdevēju skaita izdevuši tikai vienu grāmatu. Stabils līderis ar 20% no kopējā izdoto grāmatu un brošūru skaita ir “Apgāds Zvaigzne ABC”, tālāk ar 6 % seko “Jumava”, ar 3% – “Lauku Avīze”, ar 2% – “Egmont Latvija”, “Jāņa Rozes apgāds” un “Apgāds “Kontinents””. Savukārt pēc izdoto grāmatu un brošūru tirāžas lielākie izdevēji ir “Apgāds Zvaigzne ABC”, “Lauku Avīze”, “Lielvārds”, “Jumava” un “Egmont Latvija”.
40 000 eksemplāru ir lielākā tirāža, ko izdevējs norādījis, savukārt mazākā grāmatas tirāža pērn bijusi vien 10 eksemplāru.
Ir iznācis LNB Bibliotēku attīstības centra sagatavotais "Kalendārs bibliotēkām 2018". Izdevums pieejams šeit.
"Kalendārs bibliotēkām" ir LNB Bibliotēku attīstības centra uzziņu izdevums Latvijas bibliotekāriem. Tā saturu veido teksta, attēlu un tiešsaistes informācija par nozīmīgiem notikumiem un ievērojamu personu jubilejām konkrētā laika posmā. Izdevums paredzēts kā palīgs izstāžu un pasākumu rīkošanā. Iznāk reizi gadā un ir pieejams elektroniski. Pieejams arī portālā "Letonika.lv".
Trešdien, 29. martā, plkst. 11.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku un informācijas zinātņu lasītavā notiks kārtējais cikla “Tiekamies bibliotekāru stāvā” pasākums, kura apmeklētājiem būs iespēja uzzināt jaunākās atziņas informācijpratības jomā un gūt ieskatu bibliotēku nozares speciālistu pieredzē, strādājot ar aktuālākajām informācijas darba metodēm Eiropā un pasaulē.
Viena no bibliotēku nozares speciālistu pamatprasmēm, kas mūsdienu bibliotēku vidē prasa nemitīgu mācīšanos un pilnveidi, ir informācijpratība. Nav pārspīlēts apgalvojums, ka teju ikviens bibliotekārs vēlētos – ja ne zināt visu, tad vismaz pārzināt visus iespējamos meklēšanas virzienus gan! Likumsakarīgi, ka regulāri notiek arī dažāda līmeņa, tajā skaitā starptautiska mēroga konferences un semināri par šo tēmu. 2016. gada 9.–13. oktobrī Prāgā, Čehijā, notika Eiropas informācijpratības konferences (European Conference on Information Literacy, ECIL) 5. Starptautiskā konference “Informācijpratība visaptverošā sabiedrībā” ("Information Literacy in the Inclusive Society”). ECIL ir UNESCO un Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) atbalstīta starptautiska struktūra, un tās rīkotās konferences pieder pie nozīmīgākajām Eiropā notiekošajām augsta līmeņa konferencēm informācijpratības jomā. ECIL konferencēs iespējams satikt augstas raudzes bibliotēku un informācijas darba profesionāļus – gan zinātniekus un pētniekus, gan praktiķus. Konferenču laikā tiek nodrošināta iespēja tikties ar dažādu valstu izglītotājiem, mediju speciālistiem un politikas veidotājiem, kuru darbs ir saistīts ar informācijpratību un bibliotēku lomas paaugstināšanu mācību pakalpojumu piedāvājumā.
Lai atvieglotu un vienkāršotu Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrāto publisko dokumentu izmantošanu, turpmāk fiziskām personām atļauts veikt tajā pieejamo publisko dokumentu fotografēšanu zinātniskiem un personīgiem mērķiem.
To paredz valdības š.g. 21.marta lēmums, ar kuru apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumos Nr.747 "Latvijas Nacionālā arhīva darbības noteikumi""
Noteikumi paredz, ka turpmāk fiziska persona arhīva lasītavā varēs fotografēt publiskos dokumentus, kuriem nav pieejamības ierobežojumu un kuru reproducēšanu neierobežo autortiesības, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības prasības. Fiziskai personai iegūto dokumentu atvasinājumus ir tiesības izmantot vienīgi personiskiem un zinātniskiem mērķiem.
Tiek izsludināta pieteikšanās uz mācībām profesionālās tālākizglītības programmā “Bibliotēku zinības” (960 stundas). Programma sagatavo konkurētspējīgus bibliotekārus profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai akadēmiskajās, speciālajās, publiskajās, izglītības iestāžu bibliotēkās un informācijas centros. Bliotekāra profesiju šajā programmā var iegūt uzreiz pēc vidējās izglītības ieguves vai pārkvalificēties, ja ir iegūta cita izglītība. Sekmīgi apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu un nokārtojot valsts kvalifikācijas eksāmenu, iegūst bibliotekāra profesionālo kvalifikāciju un saņem profesionālās kvalifikācijas apliecību.
Līdz 30. aprīlim Latvijas bibliotēkas aicinātas pieteikties dalībai UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) tīklā „Stāstu bibliotēkas”, kas ir iespēja pilnveidot ikdienas darbību, izceļot bibliotēkas lomu informācijas kolekcionēšanā, vietējā kultūras mantojuma saglabāšanā un informācijas pieejamības nodrošināšanā.
Dalība tīklā ilgst 2 gadus, kuru laikā bibliotēkām ir iespēja gūt gan teorētisku, gan praktisku informāciju par stāstīšanas tradīcijām, to praktizēšanu, par novadpētniecību, sadarbību ar vietējo kopienu, kā arī citiem ar kultūras mantojuma saglabāšanu saistītiem jautājumiem. Pieteikuma forma pieejama šeit.
„Stāstus un stāstniecību UNESCO izceļ gan kā nemateriālā kultūras mantojuma izpausmi un stāstu kā vērtību, gan kā nozīmīgu sociālu prasmi un metodi, kas palīdz stiprināt starppaaudžu dialogu, sekmē izpratni un cieņu pret citām kultūrām un veicina sinerģiju starp dažādiem mantojuma veidiem, piešķirot pievienoto vērtību caur emocionālu naratīvu. Tīkls šo gadu laikā savedis kopā dažādu raksturu, interešu un mērķu vadītus praktiķus, konstruējot unikālu kopienu, kas iedzīvina stāstniecības tradīcijas, palīdzot saglabāt Latvijas daudzveidīgo nemateriālo kultūras mantojumu,” skaidro Evija Maļkeviča, UNESCO LNK Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja.
Latvijas Kultūras koledžai ir tiesības pielīdzināt bibliotēku speciālistu profesionālo pieredzi pirmā līmeņa augstākās izglītības saturam, neatkarīgi no viņu iepriekšējās izglītības!
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība (Biedrība) aicina lasītājus pieteikt bibliotekārus balvai „Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs“. Līdz 10. martam Biedrība gaidīs vēstules un stāstus par pagastu bibliotekāriem, kas ir pašaizliedzīgi, radoši, aktīvi, entuziasma pilni savā darbā un neaizstājami savā pagastā.
Konkurss norisināsies desmito reizi. Katru gadu tiek apbalvoti četri bibliotekāri – viens no katra Latvijas reģiona: Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales.
Konkurss “Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs” ir īpaši Latvijas mazo gaismas piļu darbiniekiem veltīts pasākums, lai novērtētu viņu darbu un veikumu savā pagastā un pievērstu visas Latvijas uzmanību pozitīviem, iedvesmojošiem notikumiem reģionus. Tā ir lasītāju balva un atzinība saviem bibliotekāriem.
Pieteikuma vēstules un fotogrāfijas sūtāmas uz gaisma@gaisma.lv vai LNB Atbalsta biedrībai, Mūkusalas ielā 3, Rīgā, LV1048.
