Aleksandrs Štauberts piedzima 1780.(?)gadā pārkrievojušos vāciešu ģimenē. Viņa tēvs bija armijas virsnieks. 8 gadu vecumā Aleksandrs uzsāka mācības Pēterburgas Mākslas akadēmijā un līdz 1801.gadam mācījās pie arhitekta A.Zaharova. Pēc Mākslas akadēmijas beigšanas A.Štauberts strādāja Kara ministrijas inženierdepartamentā un par pasniedzēju Otrajā kadetu korpusā. Teicama profesionālā reputācija veicināja strauju karjeras kāpumu, un A.Štaubertam tika uzticēta daudzu nozīmīgu Pēterburgas administratīvo ēku projektēšana. Pēc A.Štauberta projektiem Krievijas galvaspilsētā tika uzceltas daudzas ievērojamas celtnes: Kara bāreņu nams, Nikolaja kavalērijas skola, Maskavas leibgvardes pulka kazarmu komplekss, Leibgvardes jēgeru pulka kazarmas, Muižnieku pulka kazarmas, Kavalērijas artilērijas manēža. Viņš ieguva lielu pieredzi arī medicīnas iestāžu celtniecībā – pēc viņa projektiem tapis Nikolaja kara hospitālis, Somijas leibgvardes pulka hospitālis un Petropavlovskas slimnīcas ēka. No 1829. līdz 1834.gadam arhitekts piedalījās Senāta un Sinodes ēku celtniecībā. A.Štauberts bija arī viens no galvenajiem Ziemas pils atjaunošanas dalībniekiem pēc pils ugunsgrēka 1837.gadā. Visas A.Štauberta projektētās ēkas tika celtas viņa tiešā vadībā vai viņa uzraudzībā.
Arhitekts A.Štauberts radīja neskaitāmas gan militāra rakstura celtnes, gan sabiedriskas ēkas ne tikai Pēterburgā, bet arī Krievijas impērijas ziemeļrietumu apgabalos: Caricinas pulka manēžu Jamburgā (Kingisepā), kazarmas Brestā un Omskā, dievnamu Bobruiskā, Rīgas citadeles vārtus, Kara hospitāli Rīgā un daudzas citas.
19.gs. 20.gados A.Štauberts tika iesaistīts Dinaburgas cietokšņa celtniecībā. Viņa pārziņā bija cietokšņa iekšējo ēku (dzīvojamo un saimniecības) celtniecības plānošana. Ēkas tika veidotas krievu ampīra stilā. A.Štaubertam bija uzticēta cietokšņa jaunā hospitāļa projektēšana. Hospitāļa būvdarbi sākās 1820. un turpinājās līdz pat 1824.gadam. Šī ēka bija lielākā cietokšņa teritorijā, pastāvēšanas laikā tās platība palielinājās līdz 10 000 kvadrātmetriem.
19.gs. 30.gados sāka veidoties tagadējais Daugavpils pilsētas centrs. Arhitekts A.Štauberts, strādājot pie cietokšņa ansambļa apbūves, projektēja arī pilsētas pārvaldes administratīvās celtnes. Daugavpils vēsturisko centru veido 1828.-1830. gadā pēc viņa projekta celto administratīvo ēku ansamblis. Arhitekts, projektējot šīs ēkas, izmantojis Krievijas impērijas pilsētu apbūvei īpaši sagatavotus paraugfasāžu zīmējumus. Tolaik Krievijā izplatītā vēlīna klasicisma arhitektūras paraugs ir A.Štauberta projektētā bijusī reālskolas ēka (celta 1835.-1840.gadā) Ģimnāzijas ielā 32. Ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām, pašlaik tur atrodas Daugavpils Valsts ģimnāzija.
Neskatoties uz milzīgo arhitektūras mantojumu, par A.Štauberta dzīvi un darbību ir saglabājies ļoti maz ziņu. Par profesionāliem sasniegumiem viņam tika piešķirti Sv.Annas 2., 3. un 4.pakāpes ordeņi, Sv.Staņislava 1. un 2.pakāpes ordeņi, Sv.Vladimira 3.pakāpes ordenis. Kāpjot pa karjeras kāpnēm, dzīves beigās viņam tika piešķirts valsts padomnieka tituls.
A.Štauberts nomira 1843.gada 23.aprīli (5.maijā) un apglabāts Smoļenskas pareizticīgo kapsētā Sanktpēterburgā.
|
