Ābrams Īzaks Kūks dzimis 1865.gada 7.septembrī toreizējās Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa Grīvas pilsētā, kas tagad ir Daugavpils sastāvdaļa. Kūks ir cēlies no senas rabīnu dzimtas un jau bērnībā ticis uzskatīts par brīnumbērnu. 11 gadu vecumā uzrakstījis savu pirmo reliģiska satura grāmatu. 13 gadu vecumā nosūtīts mācīties pie Ludzas rabīna Eliezera Don-Jehija. 1880.gadā atgriezies Grīvā, kur turpinājis mācības pie sava tēva, kā arī rabīna Šlomo Zalmana un Daugavpils rabīna Ruvina Halevi. No 1884. līdz 1888.gadam Ā.Ī.Kūks mācījās Viļņas guberņas Ošmjanu apriņķa Voložinas ješivā (tagadējās Baltkrievijas teritorijā), pēc tam kļuva par Žeimeles rabīnu. Būdams Bauskas rabīns, viņš no 1901. līdz 1904. gadam publicēja trīs nozīmīgus rakstus, kas bija priekšvēstneši tai izvērstajai filozofijai, kuru viņš attīstīja vēlāk. Vairāki šajā periodā uzrakstītie darbi tika publicēti tikai pēc viņa nāves (reliģiskie komentāri „Eyn Ayah” un grāmata par morāli un garīgumu „Mussar Avikhan”).
1904.gadā rabīns Kūks pārcēlās no Latvijas uz Izraēla zemi, lai uzņemtos rabīna pienākumus Jafā. Viņam ierodoties Palestīnā, ebreji bija ļoti sadrumstaloti, katrs centās nosargāt tikai to, ko bija atvedis sev līdzi no izceļošanas valsts. Ābrams Kūks nevarēja samierināties ar šo vispārējo sadrumstalotību un veltīja sevi gandrīz neizpildāmai misijai: apvienot ebreju tautu vienā veselumā. Pēc Kūka ieskatiem par ebreju tautas apvienošanas un atdzimšanas pamatu bija jākļūst kabalai. Pirmā Pasaules kara laiku viņš pavadīja Šveicē un Lielbritānijā, kur piedalījās politiskās diskusijās par Izraēla zemes nākotni, kuru rezultātā pēckara periodā Britu mandāta teritorijā tika izveidota Palestīnā. 1919.gadā viņam piedāvāja kļūt par Jeruzalemes rabīnu, bet 1921.gadā Palestīnā rabīni viņu ievēlēja par virsrabīnu. 1924.gadā viņš Jeruzalemē nodibināja ješivu, kuru nosauca viņa vārdā par „Mircaz Harav Kook”. Nenovērtējams ir viņa ieguldījums nacionālo ideju krātuvē, likumdošanā un kultūrā. Viņš bija ebreju tautas garīgais līderis, spožs domātājs, lielisks dzejnieks, tomēr pirmām kārtām Ābrams Kūks bija dižens kabalists, Talmuda un Toras skolotājs. Rabīna Kūka sekotāji vēl arvien veido lielāko reliģisko grupu Izraēlā, kuras mācības pamatā ir Kabalas idejas.
Ā.Ī.Kūks miris 1935. gada 1.septembrī.
Rabīnam Ā.Ī.Kūkam 2013.gada 7.martā atklāta piemiņas plāksne pie Daugavpils sinagogas.
|
