Dzimis 1854.gada 24.maijā (5.jūnijā) Novoaleksandrovskā (Zarasi, Lietuva) nabadzīgā ebreju daudzbērnu ģimenē. 4 gadu vecumā palicis bez tēva. Jau bērnībā viņš parādīja savas spējas zīmēšanā: brīvajā laikā izkrāsojis burtus grāmatās, zīmēja vietējo reliģisko izdevumu titullapas, kā arī vietējo iedzīvotāju portretus. Ģimene Jehudas aizraušanos ar zīmēšanu neatbalstīja. Taču par apdāvināto zēnu ieinteresējās kāds attāls radinieks, un 1867.gada beigās J.Pens dodas uz Dinaburgu(Daugavpils) mācībās pie izkārtņu mākslinieka un pavada šeit 11 gadus. Dinaburgā viņš iepazīstas ar Pumpjansku ģimeni, kurā bieži viesi ir mākslinieki. Kāds Pēterburgas Mākslas akadēmijas students, biežs Pumpjansku ģimenes viesis, mudina Jehudu iestāties Mākslas akadēmijā.
1879.gadā J.Pens dodas uz Pēterburgu un no 1880. līdz 1886.gadam mācās Pēterburgas Mākslas akadēmijā.
Vēlāk viņš darba meklējumos atgriežas Novoaleksandrovskā, Dvinskā, pēc tam pārceļas uz Rīgu, kur iepazīstas ar baronu N.Korfu, kurš jauno mākslinieku ielūdz uz savu muižu netālu no Vitebskas (Baltkrievija). Muižā bieži ciemojās ievērojamie mākslinieki I.Repins, J.Klevers u.c.
1891.gadā Jehuda Pens pārcēlās uz dzīvi Vitebskā, kur pēc gada atvēra pirmo privāto zīmēšanas un mākslas skolu, kura darbojās līdz pat 1919.gadam.
J.Pens bija pirmais profesionālais ebreju izcelsmes mākslinieks. Viņa skolnieku vidū bija tādi nākamie ievērojamie gleznotāji kā Iļja Mazels, Josifs Cadkins, Marks Šagāls, Jefims Miņins, Solomons Judovins u.c.
1927.gadā Vitebskā tiek atzīmēta mākslinieka darbības 30 gadu jubileja. J.Penam piešķir Nopelniem bagātā ebreju mākslinieka goda nosaukumu.
1937.gada 1.marta naktī mākslinieks traģiski gāja bojā, nāves apstākļi vēl līdz šim laikam nav noskaidroti.
Pēc J.Pena nāves Vitebskā tika izveidota viņa gleznu galerija. Viņa darbi atrodas arī Baltkrievijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā Minskā.
J.Pens profesionālās glezniecības manierē saglabājis primitīvam māksliniekam raksturīgo dzīvīgumu – tas ir naivi sirsnīgais, optimistiskās dzīves modelis. Viņš ir zīmējis portretus – klasiskus, reālistiskus, nosvērtus un apgarotus – veco skroderi, aklu veču, kurpnieku, vietējās dzīves ainas un pilsētas skatus.
|
