Dzimis 1902. gada 24. aprīlī Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta Ilzenē ierēdņa ģimenē. Skolas gaitas uzsācis Rēzeknes ģimnāzijā. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Krieviju. Pēc Smoļenskas apgabala Sičovkas vidusskolas beigšanas 1920.-1921. gadā mācījies gleznošanu Maskavas Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās. 1922.-1930. gadā mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā, kur profesora V. Purvīša vadībā beidzis Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu un ieguvis mākslinieka-gleznotāja kvalifikāciju. Darbojies ainavu un klusās dabas glezniecības jomā. No 1927. gada regulāri piedalījies mākslas izstādēs kā Daugavpilī, tā novadā un Rīgā, būdams arī aktīvs Daugavpils latviešu mākslinieku kopas dalībnieks. 1931.-1944. gadā strādājis vairākās Daugavpils vidusskolās, kā arī Daugavpils Valsts skolotāju institūtā par zīmēšanas un mākslas vēstures pasniedzēju. Rosināja un iedvesmoja audzēkņus Latgales folkloras un etnogrāfijas artefaktu vākšanā un izzināšanā. Bija Daugavpils vēstures muzeja dibinātājs (1938), izveidotājs un vadītājs. Muzejā izveidoja vērtīgas gleznu, etnogrāfijas, Latgales keramikas, arheoloģijas kolekcijas, kuras Otrā pasaules kara laikā izglābis no izvešanas. Savācis visplašāko Latgales keramikas kolekciju – ap 2300 eksponātu. Interesējies par etnogrāfiju, arheoloģiju, strādājis par komponista E. Melngaiļa sekretāru viņa Latgales folkloras materiālu vākšanas laikā, kā arī piedalījies arheoloģiskajos izrakumos Jersikas pilskalnā, Višķu un Aizkalnes kapulaukos.

Paralēli aktivitātēm kultūras laukā Oskars Kalējs daudz gleznojis, regulāri piedalījās izstādēs Latgalē un Rīgā. V. Purvīša skolas ainavu glezniecības kontekstā viņa mākslai raksturīga savdabīga, ļoti personiska dabas dvēseles izjūta. Glezniecība reizē smalkjūtīgi vitāla un liriska, ar muzikāli plūstošu motīvu redzējumu un otas rakstu. Galvenā vērtība – kolorīts. Pelēkzaļu, zilganpelēku, klusinātu zemes un atmosfēras toņu aranžējums veido kompozīciju, apjoms, noskaņu un konkrētas vietas attēlojumā iegūst vispārinājumu un apgarotību dzimtās Latgales un Latvijas dabas atklāsmē.

Pēdējā izstāde, kuru organizēja un kurā piedalījās mākslinieks, notika Daugavpilī 1940. gadā Latgales dziesmu svētku laikā. 1944. gadā padomju varas pārstāvji mākslinieku apcietināja un izsūtīja katorgā, no kurienes viņš atgriezās tikai 1955. gadā. Izstādēs Oskars Kalējs atsāka piedalīties 70.gados. 1991. gadā, kad Latvija atguva neatkarību, Oskars Kalējs tika uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā. 1992. gadā Daugavpilī un Rēzeknē tika sarīkotas viņa personālizstādes, kurās pārsvarā bija eksponēti divdesmitajos un trīsdesmitajos gados tapušie darbi.

Miris Rīgā 1993. gada 16. janvārī. Apbedīts Meža kapos.

Dzīvoja un strādāja Daugavpilī, Daugavpils muzeja dibinātājs (1938).

1. Iezīmēti Daugavpilī : ievērojamākās personības Daugavpils vēsturē / teksts: Anna Rancāne ; teksta red.: Sandra Meškova ; tulk.: Tatjana Dubrovska ; Daugavpils pilsētas dome. - Daugavpils : [B.i.], 2010. - 95 lpp. : il. Uz vāka uzrād. teksta aut. (Anna Rancāne). - Avoti: 95.lpp.
2. Jonāne Egita Terēze. Oskaram Kalējam - 100 : [par mākslinieku Oskaru Kalēju - Daugavpils Skolotāju institūta skolotāju no 1931.līdz 1940.gadam] / Egita Terēze Jonāne // Latgales Laiks. - Nr.32 (2002, 30.apr.), .lpp.
3. Latgales kultūras darbinieki : [biogrāfiska vārdnīca] / sast.: Jānis Paukšte, Anna Rancāne, Ilona Salceviča, Irēna Vilčuka. 1.grām. - Rīga : Jumava, 2008. – 229.-230. lpp. : il.  ISBN 9789984384412
4. Māksla un arhitektūra biogrāfijās : [biogrāfiska vārdnīca] / atbild. red. Andris Vilsons ; sēj. aut.: Vaidelotis Apsītis, Laila Baumane (Alsiņa) ... [ u.c.]. 1.sēj. A-Kal. - Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1995. - 239 lpp. : il. - (Latvija un latvieši).  ISBN 5-89960-057-8 ISBN 5-89960-058-6 ISBN [021b] x

Literatūras saraksts par Oskara Kalēja darbību LCB e-katalogā