Dzimis 1971.gadā Daugavpilī. Līdztekus mācībām vidusskolā un celtniecības tehnikumā, keramikas iemaņas apgūst pie tēva Vladislava Vinceviča, kurš dēlu jau no mazām dienām ņem līdzi uz darbnīcu, atļauj griezt podnieku ripu, lipināt no māla visu, kas ienāk prātā un labprāt šos darinājumus, apdedzinot savus darbus, liek ceplī, no kurienes tie nāk ārā silti, iztēli rosinoši. 1991.gadā pēc dienesta armijā sāk patstāvīgās darba gaitas kā keramiķis. 1995.gadā iesaistās Tautas lietišķās mākslas studijas „Rēzeknes apriņķa pūdnīki” darbībā un sāk piedalīties izstādēs, no kurām nozīmīgākās: Ārzemju mākslas muzejā Rīgā, Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā Rīgā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Pētera baznīcā Rīgā. 1998.gadā iesaistās Latgales keramikas saglabāšanas fonda darbībā. 2000.gadā piedalījās izstādē „Svečturis Latgales keramikā” Rēzeknē, Daugavpilī, Rīgā. 2008.gadā Edvīns Vincevičs un viņa tēvs Vladislavs Vincevičs Rēzeknes pilsētas domes organizētajā konkursā „Radošākais amatnieks Latgalē 2008” tika godināti par Latgales novada atpazīstamības veicināšanu un podniecības tradīciju saglabāšanu.
Edvīns Vincevičs veido visus gadsimtu gaitā izauklētos saimniecības trauku tipus, kā arī dekoratīvas ievirzes darbus gan atturīgi lakoniskās, gan plastiki spriegās aprisēs. Labprāt darina servīzes, vāzes, sienas šķīvjus. Viņam tuva Silajāņu keramikai raksturīgā polihromija ar tai vien piemītošajām specifiskajām izteiksmes iespējām. Trauku rotāšanai izmanto vairāku krāsu sausās glazūras, panākot uz angobas pamata akvareliski izlīdzinātas, gleznieciski harmoniskas toņu pārejas, radot glāsmaini vizmojošu kolorītu. Viņa darbi izrotāti ar tradicionālajiem skrāpētajiem rakstiem, dekoratīvu iespiedumu josliņām, plastiski profilētām karnīzītēm, elegantiem malu ielocījumiem, graciozām osiņām. Liekot lietā praktiskajā darbā gūto pieredzi, koloristisko izjūtu un cieņu pret tradīcijām, mākslinieks savā daiļradē apliecina cauri laikiem izkopto Latgales keramikas formālo un estētisko kvalitāšu mūsdienīgumu.
|
