Dzimis 1918.gada 23.septembrī Preiļu rajona Dūbēs. Amata prasmi sāka apgūt jau bērnībā pie tēva un tēvabrāļa P.Vilcāna, kuru uzskata par savu skolotāju. No 1935.gada ar keramiku nodarbojas patstāvīgi.
1938.gadā viņa darbi pieņemti mākslas salonos Rīgā. 1957.gadā S.Vilcāns pārcēlies uz dzīvi Daugavpilī, kur, strādājot labiekārtošanas uzņēmumā par podnieku, brīvajā laikā virpojis darbus „dvēselei”. No 1971. līdz 1991.gadam strādājis radošajā apvienībā „Daiļrade”. 1983.gadā S.Vilcāns uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā. Pateicoties meistaram, Daugavpilī sākusi attīstīties novada podniecība, izveidojusies Tautas lietišķās mākslas studija „Latgale”, saglabātas un attīstītas Silajāņu keramikas tradīcijas. 1985.gadā viņam piešķirts Vissavienības pašdarbnieku mākslas daiļrades skates laureāta nosaukums. Darinājis brīnišķīgas vāzes, krūzes, svečturus, kuros atspoguļojas dzimtās zemes dabas krāsas.
Pirmoreiz ar saviem darbiem piedalījies izstādē Preiļos 1942.gadā, kur ticis godalgots ar diplomu. Kopš 1947. gada aktīvi piedalās izstādēs. Nozīmīgākās izstādes: 1978., 1980.gadā Francijā; 1980.gadā Rīgā; 1979., 1980., 1982.gadā Latgales keramikas izstāde Maskavā; 1979.gadā Ungārijā; 1979., 1991., 1995.gadā Lietuvā; 1983.gadā Bulgārijā; 1986.gadā Portugālē, Polijā, Vācijā; 1991., 1992.gadā Republikāniskā tautas lietišķās mākslas izstāde Rīgā; „Gleznas un keramika” Zarasos (Lietuvā); "Latgales keramika" Jēkabpils rajonā; TLMS „Latgale” darbi Daugavpils teātrī; 1993.gadā Latgales keramiķu darbi „Mana zeme – mana tēvu zeme”; 1995.gadā "Latgales svečturi" Viļņā (Lietuvā); 1996.gadā „Mākslas dienas`86” Daugavpilī; „Pļaujas svētku” izstāde Rēzeknē; 1998.gadā „Veltījums Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem” Rīgā; Baltijas republiku keramikas izstāde Rīgā.
Staņislava Vilcāna darbi atrodas daudzos Latvijas muzejos, privātkolekcijās, kā arī ārzemēs.
Miris 2001.gada 9.decembrī Daugavpilī.
|
