Nauris Klētnieks piedzima Rīgā 1938.gada 17.oktobrī un bija viens no slavenās aktieru Klētnieku dzimtas pārstāvjiem. Visi Naura Klētnieka tuvākie cilvēki ir saistīti ar teātri: māte Milda Klētniece bija Dailes teātra prīma, tēvs Karps Klētnieks – Drāmas teātra varoņlomu tēlotājs, aktrises ir arī dzīvesbiedre Dzintra Klētniece un meita Kristīne Klētniece.
1956.gadā Nauris Klētnieks pabeidza Rīgas 1.vidusskolu. 1971.gadā viņš absolvēja Latvijas Valts konservatorijas Teātra fakultāti kā aktieris un 1982.gadā Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti kā režisors. Jau studiju laikā N.Klētnieks atveidoja lomas Dailes teātra izrādēs (Šarls Ž.Anuija „Cīrulītī”). No 1971.gada strādāja Liepājas teātrī par aktieri, 1978.-1988. un no 1994.gada - par režisoru. Spēlējis, galvenokārt, raksturlomas, radot īpatnējus žanriski izteiksmīgus tēlus, tādus kā Klenga un Ješka R.Blaumaņa lugās „Ugunī” un „Zagļi”, Ēzelis „Brēmenes muzikantos”, Jūlijs E.Ansona „Makšķernieku stāstos”.
Naura Klētnieka radošā darba spilgtākais posms saistās ar Liepājas teātri, kur sadarbībā ar Oļģertu Kroderu viņam 80.gadu sākumā izdevās izraut teātri no provinciālisma. Viņa spēka gadi saistīti ar modernā teātra mākslas izteiksmības meklējumiem šajā teātrī. Viņš sevi pieteica kā intelektuālas ievirzes režisoru un 20.gs. 80.gados skatītājus iepazīstināja ar tajā laikā maz zināmu dramatuģijas darbu iestudējumiem. Režijā N.Klētnieks apvienoja reālpsiholoģiska un absurda teātra principus. Viņa kā režisora „zvaigžņu stunda” bija 1980.gadā iestudētā E.Olbija luga „Kam no Vulfa kundzes bail”, F.Dirremanta „Spēlēsim Strindbergu”(1982), novatoriskais krievu dramaturga V.Slavkina lugas „Stilīgais un viņa meita” uzvedums. Viņš bija viens no nedaudzajiem tā laika režisoriem, kurš pievērsās latviešu oriģināllugu iestudējumiem. Atraktīvas spēles manierē veidojis krāsainus uzvedumus bērniem: N.Nosova „Nezinīša un viņa draugu piedzīvojumi”, A.Milna „Vinnijs Pūks un viņa draugi”, A.Lingrēnes „Pepija Garzeķe”, Ē.Vilsona „Īkstīte”.
Radošu un cilvēcisku pacēlumu Nauris Klētnieks piedzīvoja 80.gadu beigās, kad kopā ar sievu – aktrisi Dzintru Klētnieci, pārcēlās uz Daugavpili un kļuva par Daugavpils teātra galveno režisoru. Tukšā vietā viņš sāka veidot jaunu teātri, organizēja tā materiāli tehnisko bāzi, kļuva par pedagogu aktierkursam. Kā teātra galvenais režisors laikā no 1989. līdz 1994.gadam viņš iestudēja F.Garsijas Lorkas „Asiņainās kāzas” (1992), V.Šekspīra „Karali Līru”(1993), R.Blaumaņa „No saldenās pudeles”, A.Ostrovska „Trakā nauda”(1994). Ne jau viss viņam izdevās, taču viņa laiks Daugavpils teātrī ir vērā ņemams, jo ar viņa vārdu saistīts pašreizējā teātra sākums.
Pēdējos dzīves gados Nauris Klētnieks pameta profesionālo skatuvi. Viņš godprātīgi, ar lielu mīlestību un interesi strādāja ar vairākiem amatieru teātru kolektīviem, galvenokārt iestudēdams latviešu klasiķu darbus.
Nauris Klētnieks miris 2010.gada 23.decembrī.
|
