Nikolajs Poļakovs dzimis 1894.gadā 5.oktobrī Daugavpilī vietējā teātra kalpotāju ģimenē. Viņa tēvs bija butafors, bet māte – šuvēja. Nikolajs jau bērnībā iepazina mākslinieku un aktieru dzīvi. Vecāki agri nomira, un zēnam nācās pašam pelnīt iztiku - viņš pilsētas pagalmos leijerkastes pavadībā dziedāja krievu romances. Vēlāk braukājot pa Krievijas provinces pilsētiņām, uzstājoties un izklaidējot publiku, Nikolajs atklāja sevī cirka mākslinieka talantu.
Par viņa dzīvi Daugavpilī saglabājies maz ziņu, bet 1929.gadā, būdams jau pieredzējis cirka mākslinieks un ģimenes cilvēks, N.Poļakovs emigrēja uz Lielbritāniju, kas kļuva par viņa otro dzimteni.
Dzīve svešumā vainagojās ar lieliem panākumiem. N.Poļakovs iestājās darbā Londonas slavenajā cirkā „Olimpija”, kur nostrādāja 25 gadus. Viņa radītais tēls – Rudais klauns Koko bija bērnišķīgi naivs un lētticīgs, blēdīgs un labsirdīgs. Viņa milzīgās 58.izmēra kurpes katra svēra 3,6 kg un tika pat iekļautas Ginesa rekordu grāmatā. Viņa asprātīgie dialogi un reprīzes apbūra publiku. Pēdējos desmit gadus Koko strādāja pārī ar dēlu Maiklu, kurš arī bija klauns. Laikabiedru atmiņas liecina, ka ģimenes priekšnesumu laikā skatītāji smējušies līdz asarām.
Savu mājokli Poļakovu ģimene tā arī neiegādājās. Finansiālās veiksmes gados viņi nopirka milzīgu, labi aprīkotu autofurgonu, kurā Koko arī pavadīja visu savu dzīvi.
Izpildot vienu no saviem izcilākajiem trikiem ar patvāri, klauns Koko stipri applaucējās ar verdošu ūdeni, taču, par spīti sāpēm, viņš nospēlēja numuru līdz galam, saņemot aplausus. Apdegumus nācās ilgstoši ārstēt slimnīcā, pa to laiku mākslinieka ģimene, kurā bija pieci bērni, palika bez iztikas līdzekļiem. Ar apbrīnojamu pacietību ģimene izturēja melnās dienas. Pēc atveseļošanās klauns Koko turpināja strādāt, viņu uzaicināja uz Eiropas lielāko cirku - Buša cirku.
Koko guva lielus panākumus, bet īpaši viņu bija iemīlējuši bērni. Šarmantais klauns Koko – blēņdaris un viltnieks, bija viņu mīlulis. Nikolajs Poļakovs ar savu radīto tēlu Koko kļuva par nezūdošu pasaules cirka leģendu.
Par nopelniem Anglijas labā N.Poļakovs tika apbalvots ar Slavas medaļu, kuru saņēma no Lielbritānijas karalienes rokām.
Nikolajs Poļakovs nomira 1974. gada 25.septembrī un apbedīts Northempšīras grāfistē Anglijā.
|
