Oļegs Šapošņikovs dzimis 1969. gada 11. maijā Rīgā. Vidusskolu beidzis ar izcilību 1986. gadā un uzreiz iestājies Rīgas Medicīnas institūtā. Vēlējies kļūt par ķirurgu, taču iepazīšanās ar Freida darbiem radikāli mainījusi viņa skatījumu un attieksmi pret psihosomatisko medicīnu, radās izpratne par bezapziņas dominējošo lomu cilvēka funkcionēšanā. 1998. gadā ar izcilību absolvējis Austrumeiropas Psihoanalīzes institūtu Sanktpēterburgā. Četrus gadus nodarbojies ar privāto psihoterapijas praksi Rīgā.
Profesionālās teātra karjeras sākums bija nejauša iepazīšanās ar slaveno režisoru Romānu Viktjuku un viņa izrādēm. Tas pilnībā mainīja O. Šapošņikova priekšstatu par teātri un tā ietekmes spēku uz skatītāju. Tik stipri, ka viņš savu diplomdarbu Sanktpēterburgas Psihoanalīzes institūtā veltīja Romāna Viktjuka teātrim. Kopš 1998. gada regulāri apmeklējis R. Viktjuka vadītās nodarbības Krievu Teātra mākslas akadēmijā (GITIS) un teātra mēģinājumus. Kad R. Viktjuks tika ielūgts Rīgas Krievu drāmas teātrī iestudēt izrādi “Edīte Piafa. Mans leģionārs” (2001. gads), viņš uzaicināja Oļegu Šapošņikovu par savu asistentu. Tas bija profesionālās teātra karjeras sākums. Sekoja patstāvīgs režisora darbs gan valsts teātros, gan neatkarīgo teātru projektos.
2008. gadā Oļegs Šapošņikovs pabeidzis Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūru teātra režijā.
Kopš 2011. gada Oļegs Šapošņikovs ir Daugavpils teātra valdes priekšsēdētājs un mākslinieciskais vadītājs.
Viens no Īpaši nozīmīgajiem iestudējumiem O. Šapošņikovam ir mūzikls “Dāmu paradīze” (2012), kurā tika apvienota komponista Raimonda Paula mūzika ar modernu plastiku. Tieši pēc tā mainījās režisora un jo īpaši Daugavpils teātra liktenis. Ar šo pirmizrādi sākās jauna dzīve. 2022. gadā Daugavpils teātrī tapis īpašs “Dāmu paradīzes” desmitgadei veltīts projekts - mūzikls "Paradīze".
Citi izcīlākie režisora darbi: "Cabaret Dinabourg" (2022), Sema Bobrika, Džīnas Bobrikas "Garās brīvdienas" (2022), Andreja Upīša, Monikas Zīles "Pa Laimes lāča pēdām" (2021), Nikolaja Gogoļa, Monikas Zīles “Revidents Sylagolā” (2019), Imres Kalmāna operete “Cirka princese” (2015), Raimonda Paula, Rūdolfa Blaumaņa “Īsa pamācība mīlēšanā” (2014), Viljama Šekspīra, Monikas Zīles “Vosorys saulgrīžu burvesteibys” (2012), Entonija Makartena, Stīvena Sinklēra “Kailie brieži” (2009).
|
