Geroida Bogdanova (dzimusi Lastočkina) piedzima 1934. gada 30. aprīlī Irkutskas apgabala Taišetes pilsētā (Krievija). Viņas tēvs bija militārpersona, ģimenē auga 4 bērni. Jau bērnībā meitene bija ļoti aktīva – paralēli mācībām skolā nodarbojās ar mūziku, dziedāja, dejoja, piedalījās teātra izrādēs. Pēc skolas beigšanas viņa uzsāka mācības Irkutskas pedagoģiskajā institūtā, bet tad negaidīti izņēma dokumentus no augstskolas un pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī. Te viņa 1957. gadā absolvēja Daugavpils Pedagoģisko institūtu. Būdama praksē Daugavpils 5. vidusskolā viņa iepazinās ar fizikas pasniedzēju Josifu Bogdanovu un nodibināja ģimeni.
Pēc institūta beigšanas Geroida divpadsmit gadus nostrādāja skolā – pasniedza fiziku un matemātiku. Tomēr vienkārši strādāt skolā un mācīt skolēnus viņai bija neinteresanti. Ar viņai piemītošo neizsīkstošo enerģiju Geroida Bogdanova sāka nodarboties ar ārpusklases darbu: organizēja un vadīja pasākumus, atpūtas vakarus, teātra izrādes. Viņas audzēkņi ieņēma pirmās vietas pilsētas mākslas skatēs. Jaunās skolotājas organizatoriskās spējas pamanīja un 1969. gadā Geroidu Bogdanovu iecēla par Daugavpils Pionieru nama direktori. Netaupot spēkus un laiku, viņa panāca spīdošus rezultātus - jau pēc trim gadiem Daugavpils Pionieru nams tika atzīts par labāko Pionieru namu Padomju Savienībā. Geroida Bogdanova vadīja to līdz pat Pionieru nama reorganizācijai un aiziešanai pensijā deviņdesmito gadu sākumā.
Taču drīz vien G. Bogdanovas talants un spējas atrada jaunu pielietojumu. 1994. gadā Daugavpilī tika izveidots Krievu kultūras centrs. Geroida Bogdanova bija pirmais un 25 gadu garumā vienīgais tā direktors. Šī kultūras iestāde tika izveidota politiķa Meletija Kaļistratova (1896-1941) bijušā nama telpās. Pateicoties Geroidai Bogdanovai un viņas vadītajam darbinieku kolektīvam, Krievu kultūras centrs no nelielas sabiedriskas organizācijas pārtapa par nozīmīgu kultūras iestādi visas Latvijas mērogā. Tā paspārnē darbojas folkloras ansambļi „Русичи” un „Славянка”, koris „Малиновый звон”, deju kolektīvs „Кладец”. Bez centra māksliniecisko kolektīvu piedalīšanās nenotiek neviens kaut cik nozīmīgs pilsētas kultūras pasākums. Krievu kultūras centra darbinieki ik gadus Daugavpilī organizē Slāvu kultūras dienas un citus krievu tradīciju pasākumus. Krievu namā var apskatīt unikālu izstādi, kas veltīta Latvijas vecticībnieku vēsturei un tradīcijām, Gžeļas keramikas kolekciju, daugavpilieša Pētera Hudobčenoka keramikas gleznu izstādi. Krievu nama telpās izvietota ekspozīcija „Pareizticība Latvijā” ar senu ikonu krājumu, krievu grāmatu bibliotēka, informācijas centrs un Hohlomas istaba, kur apmeklētāji var ne tikai iepazīties ar apgleznotajiem traukiem, bet arī uzcienāties ar tēju un pankūkām. Ne velti Krievu nams iekļauts to Daugavpils ievērojamāko objektu sarakstā, kurus apmeklē pilsētas viesi un ārzemju delegācijas.
Par ieguldījumu krievu kultūras un pareizticīgo tradīciju Latvijā saglabāšanā un kopšanā 2001. gadā G. Bogdanova tika apbalvota ar Krievijas Pareizticīgās Baznīcas Sergeja Radoņežska III pakāpes medaļu un Goda rakstu.
2005. gadā Daugavpils pilsētas dome Geroidai Bogdanovai piešķīra Goda daugavpilieša titulu.
2008. gadā par lielo ieguldījumu saprašanās starp tautām stiprināšanā, par aktīvo sabiedrisko darbību un darbu kultūras jomā Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers apbalvoja G. Bogdanovu ar Atzinības Krustu.
2011. gadā par nopelniem krievu kultūras popularizēšanā Latvijā viņa saņēma Krievijas Federācijas apbalvojumu – Puškina medaļu.
Mirusi 2019. gada 21. jūlijā.
|
