Jānis Tāle (dzimis Jānis Radomiška) dzimis 1902. gada 24. janvārī Cēsu apriņķa (vēlāk Madonas nov.) Praulienas pagasta Ļaudonas ciema “Trakšos” amatnieka Pētera un kalpones Ilzes Radomišku ģimenē. Bija vecākais bērns triju bērnu ģimenē. Vecāki ir bezzemnieki, tāpēc J.Tāle agri iepazina darba sūrumu: gāja ganos un strādāja par puspuisi.
Pirmā skola bija Saikavas pagasta Riharda skola, pēc tam četrus gadus mācījās Ļaudonas draudzes skolā. 12 gadu vecumā zaudē vistuvāko cilvēku – māti. Brīvo laiku Jānis ziedoja literatūrai: piedalās literārā pulciņa darbībā, daudz lasa krievu un latviešu klasiķu darbus. Pēc tam Jānis dodas uz Rīgu pie radiem, mācās V.Olava komercskolā, iesaistās skolas literārajā dzīvē. Skolā valda patriotisma un latvisko tradīciju gars, tādēļ šajā laikā, kad Latvija kļūst neatkarīga, viņš savu dzimtas uzvārdu Radomiška nomaina pret latvisko Tāle. Pēc komercskolas beigšanas divus gadus studē Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē, tad pamet Rīgu un iestājas Latvijas armijas dienestā.
J.Tāles dienesta vieta ir Daugavpils. Viņš paliek virsdienestā un iegūst virsnieka pakāpi. Šajā laikā viņš savāc un apkopo visu viņam pieejamo dzeju par māti, apmēram 900 vienības (dzejoļu). Dienesta gadi ir devuši sportisku rūdījumu un izturību, taču Tāle tomēr ilgojas pēc tuvākas saskarsmes ar grāmatām un literatūru. Savā dienesta dzīvoklī Daugavpils cietoksnī viņš bija izveidojis personisko bibliotēku ar aptuveni 3000 grāmatu sējumiem.
1937.gadā Jānis tiek iecelts par Daugavpils pilsētas bibliotēkas vadītāju. Vācu laikā ugunsgrēkā sadeg pāri par 40 000 grāmatu. Atkāpjoties no Daugavpils, okupanti atlikušo fondu liek sagatavot evakuācijai uz Vāciju. Tāle nolemj panākt, lai kara ešelonam pievienoto vagonu ar grāmatām novirzītu uz citām sliedēm. Mažeiķos, viņa pierunāts, stacijas priekšnieks vagonam uzraksta adresi – Talsi. Tur J.Tāle sagaida kara beigas. Izglābtās grāmatas (ap 10 000) nosūta atpakaļ uz Daugavpili.
Talsu apriņķa izglītības nodaļas vadītājs piedāvā palikt par Talsu pilsētas (vēlāk apriņķa un pēc tam rajona) bibliotēkas vadītāju, un 1945.gada 5.jūlijā bibliotēka uzsāk darbu. Vienlaicīgi J.Tāle atsāk dzejas bibliografēšanu, veido dzejas kartotēkas, vāc novadpētniecības materiālus. J.Tāle arī aktīvi iesaistās pilsētas sabiedriskajā dzīvē: ir kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs, Talsu pilsētas padomes deputāts, tautas tiesas piesēdētājs, muzeja sabiedriskais gids, Tautas universitātes literatūras un mākslas fakultātes klausītājs, grāmatu biedrības biedrs, sadzīves tradīciju komisijas loceklis, ilgus gadus dziedāja Talsu rajona vīru korī „Dziedonis”.
Savā darba mūžā ir saņēmis daudzus Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija un Kultūras ministrijas Goda rakstus, citu organizāciju atzinības un apbalvojumus. 1971.gadā J.Tāle aiziet pensijā un visu savu laiku ziedo plašo dzejas kartotēku kārtošanai, bibliografēšanai un sistematizēšanai.
Par viņu sabiedrība runāja un vērtēja: izcils vadītājs, dzejas bibliogrāfs un kartotēku veidotājs, "dzejas klēts atslēgu glabātājs" un "dzejas Baltais tēvs", Grāmatu Pūcīte u.c.
Miris 1983. gada 3. martā, apbedīts Talsu Jaunajos kapos.
|
