Dzimusi 1928. gada 18. janvārī atvaļinātā Latvijas Armijas virsnieka un valsts ierēdnes ģimenē Daugavpilī. Pusotra gada vecumā zaudējusi tēvu. Pēc tēva nāves Anitu adoptēja mātes brālis, 10. Aizputes kājnieku pulka virsnieks Anatolijs Sondors. Apcietināts 1941. gada jūnijā, miris ieslodzījumā.
1944. g. oktobrī sakarā ar mātes darba vietas evakuāciju nokļuva Vācijā, kur līdz kapitulācijai strādāja par sanitāru kara lazaretē. 1947.g. pēc ģimnāzijas beigšanas repatriējās.
Pēc LVU beigšanas 1952-1953. g. strādāja par skolotāju Istras vidusskolā.
1953.g. arests, 1954.g. tiesa, sods par kontrrevolucionāru propagandu – 7 gadi ieslodzījumā, 3 gadi nometinājumā.
1956.g. amnestēta.
1956.-1959.g. mācību daļas vadītāja Bebrenes vidusskolā.
1960.-1964.g. posteņa vecākā Daugavpils Glābšanas stacijā uz ūdeņiem.
1964.-1971.g. māksliniece noformētāja Daugavpils Pionieru namā.
Paralēli šim darbam:
1965-1969.g. skolotāja Daugavpils 12. vidusskolā.
1969.-1974.g. laikraksta „Avangards” kultūras nod. vad.
1975.-1983.g. Daugavpils Ekskursiju un ceļojumu biroja ekskursiju vadītāja.
1986.-1989.g. Daugavpils Pedagoģiskā institūta docētāja.
1994.-2001.g. Laikr. „Latgales Laiks” ārštata reportiere.
Apbalvojumi: Lietuvas valdības apbalv. - Kauņas apgab.; 1941.g. jūnija sacelšanās dalībnieka piemiņas medaļa; 1991.g. Barikāžu dalību piemiņas nozīme; 1960.g. piešķirts Tautas daiļamata meistares nosaukums.
Kopš 2001.g. nodarbojās vienīgi ar rakstniecību.
Anitas Liepas darbi: romāni ("Gaisa pils", "Virši zili", „Dženifera”, „Ekshumācija’’, „Kumeļa gadi’’, „Magoņu pļavā’’, „Ēnu izrāde’’, „Lietuvēnu laiks’’, „Noklusētās lappuses’’, „Saulesmāsa’’, „Vējgāze’’, „Ziemeļvējš’’), stāsti („Austrumu motīvs’’, „Kā niedre būsi’’, „Vecjuru saimniece’’, Krusta dancis’’), lugas.
2005.gadā Anitai Liepai tika piešķirts tituls "Goda daugavpilietis".
2013.gadā rakstniece apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa pirmās pakāpes goda zīmi.
Meita - māksliniece Ingūna Liepa.
Anita Liepa mirusi 2022. gada 13. decembrī.
|
