Cienījamie lasītāji! - Daugavpils novadnieki - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski
 
 
Vārds/Uzvārds/Pseidonīms
 

Kategorijas

- Zinātnieki, izgudrotāji
- Kultūras darbinieki
- Domātāji, filozofi
- Garīdznieki, mācītāji
- Sabiedriskie un politiskie darbinieki
- Ekonomisti, tautsaimnieki
- Militārie darbinieki
- Pedagogi
- Medicīnas darbinieki
- Mākslinieki
  -- Arhitekti
  -- Tēlnieki
  -- Keramiķi
  -- Gleznotāji
  -- Mūziķi
  -- Kino un teātra darbinieki
  -- Fotogrāfi
- Sportisti
- Literāti, valodnieki
- Vēsturnieki, novadpētnieki
- Uzņēmēji

Novadpētniecības mapes
Dinaburgas cietoksnis
Digitalizēti Daugavpils laikraksti
Daugavpils novadnieki
Dziesmotā Latgale
Daugavpils Baznīcu kalns
Virtuālā izstāde "Rakstniece Anita Liepa"
Virtuālā izstāde "Latgales Centrālajai bibliotēkai - 80"


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Novadpētniecība » Daugavpils novadnieki
B D F H J M O P R T V

Literāti, valodnieki

ANNA RANCĀNE

Dzejniece un žurnāliste
1959 -

Anna Rancāne tiek dēvēta par mūsdienu Latgales labāko liriķi. Viņa ir dzimusi 1959.gada 12.jūnijā Ludzas rajona Miglinieku pagasta Liuzinīkos. “Bērnību pavadīju laukos toreizējā Ludzas rajonā, bet tagad jau Rēzeknes rajona Miglinieku pagastā. Klusā vietā, vientulīgi, skaisti, kopā ar dabu, ganīju govis. Uz ballēm nestaigāju, jo līdz sarīkojuma vietai bija jāiet 7 kilometri” – stāsta dzejniece. “Mācījos mazā lauku skoliņā - Liuzinīku pamatskolā, tajā bija tikai četras klases, katrā klasē pa seši bērni. Un pēc tam pārgāju uz slaveno Nautrēnu vidusskolu. Skaisto un slaveno. Skolas gados biju karotāja par taisnību. Mācījos tādā aktīvā klasē”.
Anna Rancāne Liuzinīku pamatskolā mācījusies no1966. līdz 1970.gadam, Nautrēnu vidusskolā no1970. līdz 1977.gadam. Augstāko izglītību ieguvusi LVU Ekonomikas fakultātē (1977-1982) un Maskavas M.Gorkija Literatūras institūtā (1983-1988). Strādājusi Rīgā par programmētāju informācijas un skaitļošanas centrā (1982-1984, 1985-1986), par ekonomisti Rīgas TEC-1 (1984-1985), par izdevniecības “Liesma” redaktori (1986-1989).
1989.gadā pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī un strādāja Daugavpils teātrī par literārās daļas vadītāju, vēlāk par avīzes „Latgales Laiks” galveno redaktori. Kopš 2000.gada dzīvo Rēzeknē un strādā laikraksta „Diena” Rēzeknes birojā.
Dzejoļus publicē kopš 1975.gada. A.Rancānes dzejā ir jūtamas garīgās vērtības – mīlestība, sapratne, cilvēcība, patriotisms, ticība.
Izdoti dzejoļu krājumi: „Lūgšana mājai” (1982), „Piektdiena” (1986), „Advente” (1991), „Aizlūgums” (1997), „Svētdiena” (2001), „Zīmes” (2005), "Saules kalponīte" (2005), "Pylni kārmani dabasu" (2012), "Prīca i klusiešona" (2018), uzrakstījusi lugu – mistēriju „Francis Trasuns”, kā arī libretu pirmajai latgaliešu bērnu operai „Muna tāvuzeme” (1999). Par kordiriģentei Terēzijai Brokai veltīto dokumentālo pētījumu "Aiz azara bolti bārzi..." (2018) Annai Rancānei tika piešķirta Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks 2019".
Saņēmusi E.Veidenbauma prēmiju (1992), kardināla J.Vaivoda fonda balvu (1996), Aspazijas prēmiju (1999) un Preses nama balvu (2001). 2019.gadā Annas Rancānes devums literatūrā novērtēts ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.


Saistība ar Daugavpili:

Laikraksta „Latgales Laiks” galvenā redaktore (1991-2000).


Izmantotie avoti:

1. A.Rancānes biogrāfija

2. Sarunas ieraksts ar A.Rancāni


Elektroniskie resursi:

Annas Rancānes darbu saraksts LCB e-katalogā

Literatūras saraksts par Annas Rancānes darbību LCB e-katalogā



@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2024 Piekļūstamība