E.Mekšs ir dzimis 1939.gada 25.oktobrī Ļeņingradā. Viņa vectēvs pēc 1905.gada revolūcijas bija spiests atstāt Latgali un apmesties uz dzīvi Krievijā. 1946.gadā ģimene atgriezās Latvijā, kur 1957.gadā E.Mekšs pabeidza Rīgas 44.vidusskolu. No 1961. līdz 1966.gadam viņš studēja Daugavpils Pedagoģiskā institūta (Daugavpils Universitāte) Filoloģijas fakultātē, kur vēlāk sāka strādāt par asistentu Krievu un ārzemju literatūras katedrā.
1975.gadā E.Mekšs aizstāvēja filoloģijas zinātņu kandidāta disertāciju Ļeņingradas Valsts pedagoģiskajā institūtā, 1994.gadā – habilitētā filoloģijas doktora disertāciju, bet 1995.gadā kļuva par profesoru DU Krievu literatūras un kultūras katedrā.
E.Mekšs ir 8 monogrāfiju, 3 mācību līdzekļu un ap 200 zinātnisku rakstu un materiālu autors, publicējis recenzijas un apskatus pilsētas avīzēs. Krievijā viņu uzskata par vienu no nozīmīgākajiem S.Jeseņina daiļrades pētniekiem. Viņš ir bijis Daugavpils Krievu kultūras centra priekšsēdētājs.
Nozīmīgākie darbi: „Есенин на латышском языке (20-30-е годы)” (kopā ar K.Preisu, 1983), „Поэма С.А.Есенина „Анна Снегина” (1987), „Сергей Есенин в контексте русской литературы” (1989), „Русская новокрестьянская поэзия” (1991), „Образ Великой Матери (религиозно-философские традиции в эпическом творчестве Николая Клюева)” (1995), „Сергей Есенин: „Три Радуницы” (1999).
E.Mekšam bija raksturīga dziļa interese par krievu literatūras garīgajām problēmām, kas satuvināja viņu ar Latvijas vecticībniekiem. Viņš interesējās par I.Zavoloko un M.Siņicina darbību. Kopā ar A.Žilko uzrakstīja materiālu, ko publicēja prestižs franču žurnāls, par Latvijas vecticībnieku vēsturi. Pēdējos dzīves gados pievērsās garīgās dzejas māksliniecisko īpatnību pētīšanai vecticībnieku vidē. Viņš bija Bodrova lasījumu dibinātājs un aktīvs dalībnieks, tie notika Rēzeknes rajonā. Literatūrzinātnieks bieži uzstājās ar referātiem par vecticībnieku vēsturisko un kultūras mantojumu. Viņš ir bijis zinātnisko materiālu krājumu „Протопоп Аввакум: история и современность” (2003) un „Наследники Византии” (2004) redkolēģijas biedrs un četru rakstu autors.
E.Mekšam bija daudzpusīgas intereses. Viņš interesējās arī par Eiropas un krievu glezniecību – no senākajiem laikiem līdz avangardam. Viņa interese bija ne tikai teorētiska, bet arī radoša: jau jaunībā viņš gleznoja ar eļļas krāsām, noformējis daudzus zinātnisko rakstu krājumus, ko izdeva DPI Krievu un ārzemju literatūras katedra.
Eduards Mekšs miris 2005.gada 11.jūnijā.
|
