F.Fjodorovs piedzima 1939.gada 28.septembrī Ludzā, bērnību un jaunību pavadīja Jūrmalā. Tikšanās ar tā laika izcilajiem pedagogiem noteica turpmāko viņa dzīves ceļu, ieaudzināja mīlestību pret literatūru. Beidzis skolu, jaunais Fjodorovs gandrīz nejauši nonāca Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Pēc institūta beigšanas diplomēto speciālistu iesauca armijā. Dienot Baltijas Aviācijas flotē, nākamais filoloģijas doktors kara aviācijas skolas programmu nokārtoja kā eksternis, iegūstot lidmašīnu ekspluatācijas tehniķa specialitāti un virsnieka dienesta pakāpi.
Strādājis par pasniedzēju Sibīrijā Toboļskas universitātē. 1970.gadā atgriezās Daugavpilī un sāka strādāt Daugavpils Pedagoģiskā institūta Filoloģijas fakultātē. Jaunais pasniedzējs veltīja savus darbus vācu romantisma un 19.gs. Eiropas literatūras un kultūras izpētei. 1973.gadā F.Fjodorovs aizstāvēja kandidāta disertāciju par E.T.V.Hofmaņa daiļradi Ļeņingradas A.Hercena Pedagoģiskajā institūtā. Vairāku gadu pētījumi tika apkopoti doktora disertācijā, un 1989.gadā F.Fjodorovs to veiksmīgi aizstāvēja Ļeņinngradas Valsts universitātē (Sanktpēterburga).
Cita F.Fjodorova zinātniskās izpētes joma bija krievu literatūra, kā rezultātā tapušas vairākas grāmatas: „Голос лиры вдохновенной”, „Романтический художественный мир: пространство и время”, „Человек в романтической литературе”.
Fjodorova kolēģi ir novērtējuši viņa spējas ģenerēt jaunas idejas, ieviest tās dzīvē. Vadot Krievu literatūras un kultūras katedru (1991-2003), viņš izstrādāja kolektīva darbības zinātnisko stratēģiju, kļuva par iniciatoru ikgadējiem Humanitārās fakultātes Zinātniskajiem lasījumiem, kuri pazīstami ne tikai Latvijā, bet arī visā Austrumeiropas reģionā. 2002.gadā F.Fjodorovs uzsāka zinātniskā žurnāla „Вестник гуманитарной науки” izdošanu. 2003.gadā, pateicoties profesora centieniem, universitātē tiek izveidots Komparatīvistikas institūts, kas nodarbojas ar salīdzinošiem pētījumiem literatūrā, Latvijas rakstnieku mijiedarbību ar Eiropas un krievu autoriem, pierobežas kultūru. Viņš uzstājās konferencēs dažādās valstīs, publicēja rakstus, lasīja lekcijas doktorantūras studentiem. 2005.gadā F.Fjodorovam tika piešķirts Daugavpils domes apbalvojums "Goda daugavpilietis".
Savu dzīvi F.Fjodorovs veltīja zinātnei un daudzajiem studentiem, kā arī savai ģimenei, kurā izaudzināti 3 dēli, mazdēli un mazmazbērni.
F.Fjodorovs miris 2020. gada 7. janvārī.
|
Izmantotie avoti:
Ivancova Jeļena. Profesors Fjodors Fjodorovs svinēja jubileju : [sakarā ar Daugavpils Universitātes (DU) profesora, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa, literatūrzinātnieka 70.dz.d.] / Jeļena Ivancova // Latgales Laiks. - ISSN 1407-9208. - Nr.75 (2009, 2.okt.), 3.lpp.
Foto: Zinātnieku biobibliogrāfija. Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, emeritētais profesors, Dr. habil. philol. Fjodors Fjodorovs. Biobibliogrāfija. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds Saule, 2021. Pieejams: DU Bibliotēkas sastādītās bibliogrāfijas
|
