Rainis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns) dzimis 1865.gada 11.septembrī Dunavas pagasta „Varslavānos” (tagad – Jēkabpils novads), kas bija daļa no Tadenavas pusmuižas. Pirmos četrus dzīves gadus zēns pavada Tadenavā, ko nomā viņa tēvs. No Tadenavas Pliekšānu ģimene pārceļas uz Randenes pusmuižu, pēc tam uz Berķeneles pusmuižu, kas atrodas netālu no Daugavpils.
1875.gadā Kalkūnes muižai piederošajā Grīvas miestā tika atvērta vācu skola ar nosaukumu Deutsche Schule zu Griwe. Šajā skolā mācās arī Žaniņš – Jānis Pliekšāns. Mācības notiek vācu valodā. 1877.gadā skolu reorganizē un tā iegūst nosaukumu Kurlaendische Landes-Schule zu Griwe – Semgallen. Jāņa Pliekšāna sekmes ir labas, īpaša interese ir par literatūru un valodām. Zēns pats mēģina rakstīt dzejoļus, jo skolas draugs – Bernhards Mora – arī raksta dzeju.
Pēc tam Rainis ir mācījies Rīgas pilsētas ģimnāzijā, pabeidzis Pēterburgas universitātes Juridisko fakultāti (1888). Strādājis Viļņas apgabaltiesā (1889) un par advokāta palīgu Jelgavā. Bijis Jaunās strāvas laikraksta „Dienas Lapa” redaktors (1891-1895), šeit iepazinies ar Aspaziju – dzejnieci un dramaturģi. Strādādams par advokātu Panevēžā (1897), tika apcietināts un izsūtīts uz Pleskavu un tad uz Slobodsku Vjatkas guberņā (1899-1903). Atgriezies dzimtenē, Rainis kļūst par aktīvu sociāldemokrātu, tāpēc ir spiests emigrēt un kopā ar Aspaziju dodas uz Šveici, dzīvo Kastaņjolas ciematā (tagad Lugāno) pie Lugāno ezera. Latvijā atgriežas 1920.gadā.
Miris 1929.gada 12.septembrī.
Raiņa literārais mantojums ir ļoti plašs: dzejoļu krājumi („Tālas noskaņas zilā vakarā”, „Vētras sēja”, „Klusā grāmata”, „Gals un sākums”, „Dagdas piecas skiču burtnīcas”), bērnu dzeja („Zelta sietiņš”, „Puķu lodziņš”, „Lellīte Lolīte”, „Putniņš uz zara”) lugas „Uguns un nakts”, „Zelta zirgs”, „Indulis un Ārija”, „Pūt, vējiņi”, „Jāzeps un viņa brāļi”, „Spēlēju, dancoju”, „Krauklītis”), poēmas („Daugava”) kā arī tulkojumi(J.V.Gēte „Fausts”, A.Puškins „Boriss Godunovs”, H.Ibsens, Dž.G.Bairons, V.Šekspīrs, F.Šillers).
|
