Miķelis Bukšs dzimis 1912.gada 1.jūnijā Šķilbēnu pagasta Plešovas ciemā zemnieku ģimenē. 1913.gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Baltinavas pagastā. M.Bukšs skolojās Baltinavas pamatskolā un Rēzeknes Valsts ģimnāzijā. Ģimnāzijas laikā jaunietis piepelnījās, pasniegdams privātstundas un rakstīdams avīzēm jaunāko ziņu apskatus. Pēc ģimnāzijas beigšanas M.Bukšs iestājās Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļā. Studijas pabeidza 1938.gadā, iegūstot filoloģijas maģistra grādu par pētījumu „Antīkās pasaules motīvi latviešu tautas pasakās”.
Laikā no 1936. līdz 1937.gadam Miķelis Bukšs strādāja par latīņu un latviešu valodas skolotāju Aglonas ģimnāzijā. 1938.-1939. mācību gadā M.Bukšs pasniedza Daugavpils 1.valsts ģimnāzijā. Savā atmiņu grāmatā viņš raksta, ka nav spējis iedzīvoties Daugavpilī, jo gaisotne ģimnāzijā bijusi ļoti oficiāla, latviska un simtprocentīgi ulmaniska. 1939.-1942.gadā viņš strādāja Rēzeknes Valts ģimnāzijā par pasniedzēju, bet no 1942. līdz 1944.gadam – par direktoru. Vācu okupācijas laikā Miķelis Bukšs iesaistījās demokrātiskajā pretestības kustībā – Latvijas Centrālajā padomē, kas par savas darbības galveno mērķi izvirzīja Latvijas neatkarības atjaunošanu.
1944.gadā Miķelis Bukšs ar dzīvesbiedri Janīnu devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur pavadīja visu atlikušo mūžu. Strādāja Stokholmā statistikas pārvaldē, Vermlandes muzejā, Ceļu pārvaldes arhīvā, brīvajā laikā intensīvi pētīja Latgales kultūrvēsturi. 1957.gadā M.Bukšs absolvēja Stokholmas universitātes Vēstures fakultāti. Dzīvodams Zviedrijā, M.Bukšs aktīvi darbojās trimdinieku sabiedriski politiskās organizācijās, viņš bija viens no latgaliešu organizāciju dibināšanas iniciatoriem un vadītājiem: „Andriva Jūrdža fonds”, „Latgaļu izdevnīceiba”, „Latgales demokrātu savienība”, „Latgaļu pētnīceibas instituts”.
Pirmās M.Bukša publikācijas parādījās 1928.gadā. Zinātnieks pētījis latgaliešu kultūras un literatūras vēsturi un valodu, sarakstījis nozīmīgus pētījumus Latgales kultūrvēsturē. Ievērojamākie M.Bukša darbi: „Vacōki rakstnīceibas pīminekli”(1952), „Latgaļu literatūras vēsture”(1957), „Latgaļu gramatika” (1973) un vēl joprojām nepārspētais darbs par Latgales vēsturi „Latgaļu atmūda”(1976). No 1948.gada M.Bukšs vadīja trimdas latgaliešu žurnālu „Dzeive”, bija zinātnisko rakstu krājuma „Acta Latgalica” izdevējs un galvenais redaktors. Zinātnieka kritikas un apceres apkopotas krājumā „Pret straumi”(1971). 1964.gadā iznākuši M.Bukša memuāri „Atmiņas un atziņas”.
Miķelis Bukšs miris 1977.gada jūnijā Stokholmā, apbedīts Hāgas katoļu kapos (Stokholma). Uz viņa kapa uzstādīts piemiņas akmens ar uzrakstu „Latgolas dvēseles tulks”. Pie bijušā Rēzeknes skolotāju institūta 1990.gadā atklāts tēlnieka B.Buļa veidotais piemineklis „Klusējošā kokle”. Piemiņas plāksnes uzstādītas arī dzimtajā Plešovā un Balvu rajona Upītē.

Strādājis Daugavpils 1.valsts ģimnāzijā (1938-1939)

1. Latvijas enciklopēdija: 5 sēj. ar rādītāju / galv. red. Heinrihs Jubels. - Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība [SIA], 2002. - 927 lpp. : il. - 1.sēj. A - Cēsu.- ISBN 998494820X. . - ISBN 9984948218.

2. Latgales kultūras darbinieki : [biogrāfiska vārdnīca] / sast.: Jānis Paukšte, Anna Rancāne, Ilona Salceviča, Irēna Vilčuka. - Rīga : Jumava, 2008. - 288 lpp. : il. - 1.grām. - ISBN 9789984384412.

3.Iezīmēti Daugavpilī : ievērojamākās personības Daugavpils vēsturē / teksts: Anna Rancāne ; teksta red.: Sandra Meškova ; tulk.: Tatjana Dubrovska ; Daugavpils pilsētas dome. - Daugavpils : [B.i.], 2010. - 95 lpp. : il. - Avoti: 95.lpp. - Uz vāka uzrād. teksta aut. (Anna Rancāne).

Miķeļa Bukša darbu saraksts LCB e-katalogā

Literatūras saraksts par Miķeļa Bukša darbību LCB e-katalogā

M.Bukša dzīve un daiļrade