Rita Luginska (dzimusi Kreice-Sargova) piedzima 1933.gada 27.jūnijā Daugavpilī. Viņas tēvs bija baltkrievs, kuram Daugavpilī piederēja neliela pārtikas bodīte, māte - poliete no Ilūkstes apriņķa. Abi vecāki mācījās Jaunpils lopkopības skolā, kur arī pagāja Ritas bērnība. Tālākās darba gaitas vecākus aizveda uz Tukumu, kur meita sāka apmeklēt skolu. Sākoties karam, ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Skolas gados Rita daudz lasīja, piedalījās mākslinieciskajā pašdarbībā un sapņoja kļūt par aktrisi. Pēc Rīgas 5.vidusskolas beigšanas 1952.gadā Rita, sekojot tēva padomam, iestājās LVU Bioloģijas fakultātē. Beidzot studijas 1957.gadā, meitene sāka patstāvīgus darba meklējumus, kas viņu, pateicoties poļu valodas zināšanām, aizveda uz laikraksta „Padomju Jaunatne” un vēlāk žurnāla „Zvaigzne” redakcijām, kur viņa tulkoja dažādu informāciju. Pirmā publikācija – skice „Guntiņas iepazīšanās ar pavasari”, tika publicēta žurnāla „Padomju Latvijas Sieviete” 1958.gada 5.numurā ar parakstu R.Kreice-Sargova.
Ar laiku rodas vēlēšanās izmēģināt roku literāro darbu latviskošanā, un, saņēmusi atzinīgu vērtējumu Rakstnieku savienības tulkotāju sekcijā, Rita, nu jau Luginska, kļūst par vienu no rosīgākajām poļu literatūras tulkotājām latviešu valodā. Viņas tulkojumā iznākušas astoņas poļu bērnu grāmatas. Nozīmīgi ir arī Ritas Luginskas veiktie poļu klasiķu darbu tulkojumi latviešu valodā : B.Prusa romāns „Lelle” (1963), J.Ivaškeviča stāstu izlase „Meitene un baloži” (1967), S.Lema darbu krājums „Pasaules gals pulksten astoņos vakarā” (1989), poļu noveļu izlase „Saulgrieze” (1978), H.Ožeškovas romāns „Pēdējā mīlestība” (1981), poļu dzejas antoloģija „Kamēr mēs vēl dzīvi” (1971) un daudzi citi.
Savs devums Ritai Luginskai ir arī oriģinālliteratūrā. Viņai iznākušas divas stāstu grāmatas „Neej man garām” (1969) un „Menuets un cūkpupas” (1979), kuras caurvij cilvēku alkas pēc iejūtības un sapratnes. 2004.gadā nāk klajā R.Luginskas dzejas un eseju krājums „Vēl ziedēs”. Tematiski svaiga un žanriski daudzveidīga ir humora un satīras grāmata „Šodien galdā gabaliņi iz dzīves ironijas mērcē” (1970), kura iznāk ar pseidonīmu Eulālija Dorika.
1973.gadā Rita Luginska laida klajā ceļojumu iespaidu mozaīku „Polonēze pa Poliju”. Viņa ir viena no „Poļu-latviešu vārdnīcas” (1970) sastādītājiem. Poļu presē regulāri parādījās viņas sagatavotā informācija par latviešu literatūru. Latvijas periodiskajos izdevumos tika publicēti R.Luginskas apraksti, recenzijas un problēmraksti. Viņa ir tulkojusi lugas Latvijas teātriem.
Rita Luginska ir Rakstnieku savienības biedre kopš 1971.gada.
Par latviešu literatūras popularizēšanu Polijā un poļu literatūras tulkošanu latviski 1975.gadā Ritai Luginskai piešķirts Polijas Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukums.
Mirusi 2005.gada 2.oktobrī, apglabāta Beberbeķu kapsētā Rīgas apkaimē.
|
Izmantotie avoti:
1. Latviešu rakstniecība biogrāfijās : [enciklopēdija] / atbild.red. Viktors Hausmanis ; Latvijas Zinātņu akadēmija. Literatūras, folkloras un mākslas institūts. - Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1992. - 414 lpp. : il. - (Latvija un latvieši). ISBN 5-89960-034-9
2.Laganovskis, Jezups. Laiks iepazīties tuvāk : [daži jubilejas vārdi par R.Luginsku : sakarā ar rakstn. 50.dz.d.] // Karogs.-ISSN 0132-6295.-Nr.6 (1983),178.-179.lpp.
|
