Vilhelms Kihelbekers piedzima 1797.gada 10.jūnijā Sanktpēterburgā (pēc oficiālās versijas, bet dažos avotos – Igaunijā) pārkrievojušos vācu muižnieku ģimenē. Bērnība pagāja Igaunijā, no 1808.gada līdz 1811.gadam mācījās privātā pansijā Viru pilsētā, kuru pabeidza ar zelta medaļu. 1811.gadā iestājās Carskoje Selo licejā, kur aizsākās viņa draudzība ar A.Puškinu un A.Delvigu. Šeit viņš arī sāka rakstīt un publicēt savus dzejoļus.
Pēc liceja pabeigšanas no 1817.gada līdz 1820.gadam V.Kihelbekers pasniedza krievu un latīņu valodu Pedagoģiskā institūta Dižciltīgo pansionātā. 1820.gadā kā A.Nariškina sekretārs devās ārzemju braucienos, apmeklēja Vāciju un Franciju. 1821.gadā Parīzē uzstājās ar publisku lekciju par krievu literatūru un asi nosodīja carisko dzimtbūšanas iekārtu, tādēļ tika atsaukts no Francijas. 1822.gadā V.Kihelbekers tika nosūtīts uz Kaukāzu par sevišķu uzdevumu ierēdni. Šīs misijas laikā viņš sadraudzējās ar A.Gribojedovu.
1823.-1824.gadā viņš dzīvoja Maskavā, strādāja par pasniedzēju un uzrakstīja darbus „Аргивяне”, „Смерть Байрона”, „Шекспировы духи”, „Ижорский” un „Вечный жид”.
1825.gadā atgriezās Sanktpēterburgā, iesaistījās politiskajā darbībā, strādāja žurnālā „Сын Отечества”, un darbojās K.Riļejeva „Ziemeļu biedrībā”. 1825.gada 14.decembrī aktīvi piedalījās notikumos Senāta laukumā, tādēļ pēc sacelšanās apspiešanas tika arestēts. Cara patvaldība viņam piesprieda nāvessodu, kuru aizstāja ar ieslodzījumu cietoksnī. Vispirms viņš tika nosūtīts uz Petropavlovskas cietoksni, pēc tam – Dinaburgas cietoksni (1827-1831). Šeit V.Kihelbekers turpināja nodarboties ar literāro darbību: sacerēja dzejoļus un romantisko drāmu „Ižorskis”, tulkoja V.Šekspīra lugas un poēmu „Dāvids”, kas ir viens no ievērojamākajiem veikumiem viņa literāta mūžā. Viena no ielām Daugavpils cietoksnī ir nosaukta V.Kihelbekera vārdā, bet pie Komandanta mājas, kuras pagrabos atradās cietuma kameras, uzstādīta piemiņas plāksne.
V.Kihelbekers bija romantiķis dzīvē un literatūrā. Galvenās viņa daiļrades īpatnības – ideālisms un misticisms, dzejā pārsvarā atspoguļoti reliģiskie un kosmiskie motīvi.
Pēdējo mūža cēlienu V.Kihelbekers pavadīja trimdā Sibīrijā. Miris 1846.gada 11.augustā Toboļskā no diloņa, apglabāts Zavaļņas kapsētā.
|
