Dzimis 1919. gada 1. aprīlī Dvinskā (Daugavpilī), kur Z. Jakuba ģimene dzīvojusi jau vairākās paaudzēs. Beidzis ebreju pamatskolu un arodskolu, strādājis galdniekua, vēlāk rotaļlietu darbnīcā. 1941. gadā, sākoties Otrajam pasaules karam, ģimene evakuējās uz Vidusāziju. 1942. gadā Zalmanu Jakubu iesauc Sarkanajā armijā. Frontē viņš gūst divus ievainojumus. Par piedalīšanos kaujās apbalvots ar ordeņiem un medaļām. Pēc demobilizācijas atgriezies Daugavpilī un līdz pat aiziešanai pensijā 1988. gadā strādājis otrreizējo izejvielu pieņemšanas punktā.
Līdztekus pamatdarbam Z. Jakubs visu mūžu nodarbojās ar novadpētniecību. Interese par Daugavpils vēsturi viņam radās jau 20. gs. 30. gadu beigās, kad arī tapa pirmās publikācijas vietējai presei. Nebūdams profesionāls vēsturnieks, viņš vāca un apkopoja materiālus par dzimtās pilsētas vēsturi. Z. Jakubs veicis titānisku darbu – izpētot simtiem vēstures avotu, tai skaitā ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju arhīvu dokumentus, statistikas krājumus, veco avīžu komplektus. 60 gadu laikā novadpētnieks uzrakstījis gandrīz 600 rakstu, ziņojumu, piezīmju, stāstu un aprakstu par Daugavpili un tās vēsturi, kas publicēti Daugavpilī, Rīgā, Maskavā, Izraēlā, Polijā, Francijā un ASV.
Plašāku atpazīstamību Z. Jakubs ieguva kā grāmatu autors : „Даугавпилс в прошлом : публикации краеведа” (1998), „Город Даугавпилс. Хронологический обзор, 1275-2001” (2002), kurā apkopoti 1854 pilsētas vēstures fakti ar komentāriem. Īpašu vietu Z. Jakuba publikāciju vidū ieņem viņa pētījumi par Daugavpils ebreju un Daugavpils geto vēsturi. Tas atspoguļojas viņa rakstos, kas ievietoti krājumos „Latgale un Daugavpils : vēsture un kultūra” (1996), „Евреи в Даугавпилсе” 1. un 3. laidienos. Viņa interešu loks ietver arī pētījumus par pilsētas pirmsākumiem - Dinaburgas pili, par karadarbību Daugavpilī 1812. gadā, par ielu, parku, rūpniecības uzņēmumu, kultūras objektu, skolu celtniecību un vēsturi. Z. Jakubs neaprobežojas ar sausu faktu, skaitļu un notikumu izklāstu – viņš analizē tos un sasaista ar tā laika vēsturisko kontekstu. Tikai pateicoties viņa pētnieciskajai darbībai, kļuvuši zināmi daudzi sen aizmirsti pilsētas vēstures fakti, mūsu atmiņā saglabājušies nozīmīgu pagājušo gadsimtu novadnieku vārdi un darbība. Par Daugavpils vēsturi ir salīdzinoši maz publikāciju, tāpēc vēl jo nozīmīgāks ir Z.Jakuba ieguldījums dzimtās pilsētas pagātnes izpētē.
Par pašaizliedzīgo novadpētnieka darbību 2005. gadā Zalmanam Jakubam piešķirts Goda daugavpilieša tituls.
Z. Jakubs miris 90 gadu vecumā – 2009. gada 23. martā.
|
