Dzimusi 1939.gada 17.augustā  Daugavpilī  Latvijas armijas virsnieka ģimenē. Silvijai bija divi gadi, kad viņas tēvu - Latvijas armijas virsnieku Hugo Galdiņu, 1941.gadā apcietināja Litenes nometnē, deportēja uz Sibīriju, kur viņš 1944.gadā Noriļskā mirst. Visa meitenes bērnība paiet, gaidot atgriežamies tēvu un klausoties mātes Adelaidas stāstos par viņu īso, laimīgo kopdzīvi. Pirmajos pēckara gados māte ar meitu spiestas bieži mainīt dzīvesvietas, jo māti – Latvijas armijas virsnieka sievu – vairākkārt grasījās apcietināt un izsūtīt uz Sibīriju. Beidzot ģimene apmetās uz dzīvi Ogrē, kur māte iekārtojās darbā par grāmatvedi.
Silvija pabeidza Rīgas 1.vidusskolu un 1959.gadā uzsāka mācības Dailes teātra aktieru studijā. Vēl studējot 3.kursā, viņa iestājās Maskavas Teātra mākslas institūtā. Pēc Dailes teātra kursa absolvēšanas 1962.gadā viņa uzsāka darbu Liepājas teātrī. Paralēli aktrises karjerai Liepājas teātrī, viņa neklātienē apguva teātra zinātnieces profesiju Maskavas Teātra mākslas institūtā. Liepājā viņa nodibina ģimeni, piedzimt meita Antra. 1965.gadā Silvija Geikina pameta darbu Liepājā un atgriezās Ogrē, lai uzsāktu jaunu posmu savā profesionālajā dzīvē.
Pēc studijām Maskavā pārliecinoši iezīmējās Silvijas Geikinas teātra pētnieces karjera. Kopš 1969.gada viņa publicējas laikrakstā “Literatūra un Māksla”, žurnālā “Māksla”, “Teātra Vēstnesis”, almanahā “Teātris un dzīve”. Recenzijās un pārskatos Silvija Geikina atspoguļojusi teātra dzīves parādības, nevairoties analizēt arī mākslinieciskas neveiksmes.
No 1973. līdz 1980.gadam Silvija Geikina strādāja par Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja direktora vietnieci zinātniskajā darbā. Piedalījusies Eduarda Smiļģa Teātra muzeja dibināšanā, un laikā no 1980. līdz 1987.gadam bijusi tā vadītāja.
Atmodas gados Silvijai Geikinai piedāvāja vadīt laikraksta “Literatūra un Māksla” teātra nodaļu. Šajā amatā viņa strādāja no 1988. līdz 1995.gadam. Laikrakstā varēja lasīt S.Geikinas aprakstus, apceres, recenzijas, rakstus par teātra mākslas jautājumiem un intervijas ar aktieriem.
Daudzām atziņām summējoties tapa pirmā grāmata par Dailes teātra aktieri Valentīnu Skulmi (“Ironiskais romantiķis Valentīns Skulme”, 1997).  Silvija Geikina sarakstījusi grāmatas “Noslēpumainā spēlmane Ļena” (par aktrisi Helēnu Romanovu), apjomīgas monogrāfijas par aktieru dzimtām “Klētnieki ar grimu, bez grima” un “Vazdiku dzimta: ar teātri saindētie”. Silvija Geikina ir monogrāfijas “Jaunatnes teātris” (2011) autore. S.Geikinas grāmatas izceļas ar asprātīgu valodu, precīziem neparastu sakarību izgaismojumiem un dziļu teātra procesu analīzi.
Ar aizrautību, ieinteresētību un labvēlību tapa Silvijas Geikinas grāmata “Daugavpils teātris” (2015). Teātra vēsturnieces Silvijas Geikinas profesionālā pieredze un rūpība beidzot ļāvusi Daugavpils teātrim atrast savu hronistu. S.Geikina atzīst, ka, rakstot Daugavpils teātra vēsturi, atdod parādu dzimtajai pilsētai. Šis ir pirmais un vienīgais tik liela apjoma pētījums par Daugavpils teātri.
Jau no 1984.gada Silvija Geikina Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē pasniedz topošajiem skolotājiem izteiksmīgas runas pamatus un oratora mākslu. Savu darba pieredzi viņa apkopojusi grāmatā “Retorikas pamati” (2003).

Dzimusi Daugavpilī.

1. Teātris un kino biogrāfijās: [enciklopēdija 3 sējumos] / [sast. un galv. red. Māra Niedra]. - 1. sēj. A-J. - Rīga: Preses nams, 1999. – 351.lpp. : ģīm.
2. Silvija Geikina // 21 likteņstāsts / red. Anita Mellupe, Gunta Strautmane. - Rīga : Likteņstāsti, 2007. – 229.-241. lpp. : ģīm.
3. Lagzdiņa, Irēna. Pārdomas pēc nozīmīga ceļojuma: [sakarā ar Daugavpilī dzimušās teātra zinātnieces Silvijas Geikinas jubileju] / Irēna Lagzdiņa ; tekstā stāsta S.Geikina // Laiks. - Nr.36 (2009, 19./25.sept.), 15.lpp.

    

Silvijas Geikinas darbi LCB e-katalogā

Literatūras saraksts par Silviju Geikinu LCB e-katalogā