Mihails Soļcs piedzima 1919.gada 4.augustā Sibīrijas pilsētā Irkutskā. Viņa tēvu 1937.gadā apcietināja, nepatiesi apsūdzēja spiegošanā un nošāva. 1941.gadā Mihails Soļcs pabeidza Tomskas medicīnas institūtu un apprecējās ar kursa biedreni Allu.
Sākoties Otrajam pasaules karam, Mihails Soļcs nokļuva frontē, kur strādāja sākumā par ārstu, vēlāk – par ķirurgu 1.Ukrainas frontes hospitālī. Pēc paša mediķa stāstītā, operējot viņš izņēmis no karavīru un virsnieku ķermeņiem vairāk nekā tonnu ložu un bumbu šķembu. Paralēli ķirurģijai viņš apguva rentgenoloģijas pamatus. Vēl studenta gados, veicot līķa sekciju, M.Soļcs inficējās un kara beigās saslima ar poliartrītu. Jaunajam ārstam vairs nebija spēka stundām operēt, un viņš nolēma pārkvalificēties par rentgenologu. Karam beidzoties, Mihailam Soļcam bija medicīnas dienesta majora pakāpe.
Pēc kara Mihails Soļcs neilgu laiku strādāja Liepājas ostas poliklīnikā. Uzzinājis, ka Daugavpils hospitālī ārstējas viņa paziņas, viņš ieradās tos apciemot un nolēma šeit apmesties uz dzīvi. 1946.gadā Mihails Soļcs ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī un uzsāka darbu kā rentgenologs Daugavpils centrālajā poliklīnikā, vēlāk - Pilsētas apvienotās slimnīcas tuberkulozes nodaļā. No 1965. līdz 2000.gadam M.Soļcs vadīja Daugavpils onkoloģiskā dispansera rentgenoloģijas nodaļu.
Mihails Soļcs nostrādāja profesijā 55 gadus un ieguva pilsētnieku cieņu kā zinošs un kompetents profesionālis, atsaucīgs ārsts, izpalīdzīgs kolēģis, ar humora izjūtu apveltīts cilvēks. Uzkrātā milzīgā darba un dzīves pieredze Mihailam Soļcam noderēja, daudzus gadus vadot Daugavpils rentgenologu biedrību.
Sieva Alla ilgus gadus strādāja Daugavpilī par epidemioloģi. Ģimenē izaudzināti dēls un meita, kura iet vecāku pēdās un savu dzīvi saistījusi ar medicīnu.
81 gada vecumā Mihails Soļcs nokārtoja naturalizācijas eksāmenu un ieguva Latvijas Republikas pilsonību.
Miris 2010.gadā, apglabāts Daugavpils Komunālajos kapos.
|
