Dzimis 1909.gada 30.(18.)septembrī Daugavpilī Krievijas armijas virsnieka Mārtiņa Porieša un mājsaimnieces Ievas trīs bērnu ģimenē. Sākoties Pirmajam pasaules karam, ģimene tika evakuēta uz Krievijas iekšzemi, bet pēc revolūcijas atgriezās vecajā dzīvesvietā Daugavpilī.
1927.gadā Alfrēds Porietis ar zelta medaļu pabeidza Daugavpils ģimnāziju un iestājās Latvijas Kara skolas artilērijas nodaļā, kuru leitnanta pakāpē absolvēja 1929.gadā. Kara ministrs Jānis Balodis kursantam pasniedza apbalvojumu – zobenu. Pēc kara skolas A.Porietis kā leitnants uzsāka dienestu Latgales artilērijas pulkā, kas bija dislocēts Krustpilī. Alfrēds Porietis bijis disciplinēts un centīgs, izcils audzinātājs un paraugs saviem padotajiem zināšanu un iemaņu izkopšanā. 1932.gadā Alfrēdu Porieti paaugstināja par virsleitnantu. 30.gados viņš sekmīgi pabeidza zenītartilērijas virsnieku, artilērijas gaisa novērotāju un kavalērijas virsnieku kursus. Vienu gadu viņš izgāja apmācību jātnieku pulkā Daugavpilī un aizstāvēja Latvijas armijas godu starptautiskās jāšanas sacensībās. 1937.gadā A.Porietis uzsāka mācības Augstākajā kara skolā, paralēli studējot Latvijas Universitātē, bet mācību un studiju kursus nebeidza padomju okupācijas dēļ. 1941.gadā Latvijas armija tika izformēta, un tikai nejaušības dēļ Alfrēdam Porietim izdevās izvairīties no deportācijas un pret Latvijas armijas virsniekiem vērstajām represijām.
1942.gadā A.Porieti mobilizēja Policijas rezerves bataljonā Rīgā, kur viņš strādāja par apgādes priekšnieku. 1943.gadā A.Porietis tika iesaukts Latviešu leģionā, kur dienēja 19.divīzijā par zenītartilērijas diviziona 2.batarejas komandieri. Par varonību Alfrēds Porietis tika apbalvots ar I un II šķiras Dzelzs krustu. Kara beigas viņš sagaidīja Kurzemes katlā. 1945.gada 8.maijā pēc Vācijas armijas kapitulācijas J.Porietis, līdzīgi kā daudzi Latvijas karavīri, nonāca izsūtījumā Sibīrijā. 1956.gadā tika atbrīvots un atgriezās Latvijā. Vienu gadu nostrādāja Madonā par ceļu būves strādnieku, bet no 1957.gada - Jēkabpils rajona Staltes kolhozā par mežkopi. Šajā amatā A.Porietis nostrādāja 23 gadus un daudzreiz tika atzīts par labāko profesijā.
Atdzimstot Latvijas valstij, A.Porietis 1991.gadā tika reabilitēts, atjaunota viņa Latvijas armijas dienesta pakāpe – kapteinis, bet 1993.gadā paaugstināts par majoru. Kopš 1992.gada Porietis aktīvi iesaistījās atjaunotās Latviešu Virsnieku apvienības un Daugavas Vanagu organizācijas darbā. Alfrēds Porietis nodarbojās ar jaunatnes patriotisko audzināšanu, bija Jēkabpils jaunsargu krusttēvs.
Majora Alfrēda Porieša godprātīgais darbs novērtēts ar augstiem Latvijas valsts, Aizsardzības ministrijas un NBS militārajiem apbalvojumiem: 2002.gadā viņam piešķirta NBS 1.pakāpes goda zīme „Par nopelniem”, 2009.gadā – Viestura ordenis.
Alfrēda Porieša ģimenē izauguši trīs bērni, pieci mazbērni.
Miris 100 gadu vecumā 2009.gada 18.maijā. Apglabāts Jēkabpils rajona Rubenes pagasta Bērza kapos.
|
