Dzimis 1888. gada 23. jūnijā Vitebskas guberņas Lovšas pagastā (Baltkrievija). Pamatizglītību ieguvis pagastskolā un Vitebskas evaņģēliski luteriskajā draudzes skolā. Mācības turpināja Daugavpils pilsētas skolā, kur iemācījies latviešu valodu. 1906.gadā iestājās Pēterburgas Vladimira karaskolā, kurā gatavoja kājnieku virsniekus. To absolvēja 1909.gadā, iegūstot podporučika dienesta pakāpi. Dienestu uzsāka Dvinskas garnizonā 99.Ivangorodas kājnieku pulkā. 1912. gadā paaugstināts par poručiku. Šajā laikā publicējis militāri teorētisku darbu „Vācu kara taktikas pamatprincipi un varbūtējās kara kampaņas”. 1914.gadā iestājies kara akadēmijā pie Viļņas kara apgabala štāba, taču, sākoties Pirmajam pasaules karam, mācības nepabeidza. 1915.gada 1.augustā pēc savas ierosmes ieguvis norīkojumu un stājies 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1.rotas komandiera amatā. Ar savu rotu piedalījies kaujās pie Misas upes. 1916.gada 8.martā Ķekavas apkārtnē ticis smagi ievainots, taču jau pēc dažu nedēļu ārstēšanās atgriezies ierindā. Aktīvi piedalījies Ziemassvētku kauju sagatavošanā un kauju gaitā. Ticis smagi ievainots ar sprāgstošu lodi. Pēc atveseļošanās iecelts par 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandieri.
Par piedalīšanos Rīgas aizstāvēšanā apbalvots ar visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeni. Apbalvots arī ar IV šķiras Jura krustu, Jura Zelta zobenu, IV šķiras Vladimira, II, III, IV šķiras Annas, II un III šķiras Staņislava ordeņiem. Pēc lielinieku apvērsuma apmeties uz dzīvi Maskavā, kur saistījies ar pretpadomju organizāciju „Dzimtenes un brīvības glābšanas savienība” un latviešu nacionālajām organizācijām. Vadījis sacelšanos pret lieliniekiem Ribinskas rajonā. Arestēts un 1918.gada naktī no 27. uz 28.augustu Maskavā, Butirku cietumā, nošauts kā „balto” kontrrevolucionārās kustības organizators.
1935.gada novembrī Daugavpilī, Baznīcas ielā 7, pie nama, kur dzīvojis F.Briedis, tika atklāta piemiņas plāksne.
|
