ASV dokumentālo filmu programma Latgales Centrālajā bibliotēkā - Daugavpils novadnieki - Latgales Centrālā bibliotēka
 
Uz galveno Lapas karte Kontakti RSS   l Latviski
 
 
Vārds/Uzvārds/Pseidonīms
 

Kategorijas

- Zinātnieki, izgudrotāji
- Kultūras darbinieki
- Domātāji, filozofi
- Garīdznieki, mācītāji
- Sabiedriskie un politiskie darbinieki
- Ekonomisti, tautsaimnieki
- Militārie darbinieki
- Pedagogi
- Medicīnas darbinieki
- Mākslinieki
  -- Arhitekti
  -- Tēlnieki
  -- Keramiķi
  -- Gleznotāji
  -- Mūziķi
  -- Kino un teātra darbinieki
  -- Fotogrāfi
- Sportisti
- Literāti, valodnieki
- Vēsturnieki, novadpētnieki
- Uzņēmēji

Novadpētniecības mapes
Dinaburgas cietoksnis
Digitalizēti Daugavpils laikraksti
Daugavpils novadnieki
Dziesmotā Latgale
Daugavpils Baznīcu kalns
Virtuālā izstāde "Rakstniece Anita Liepa"
Virtuālā izstāde "Latgales Centrālajai bibliotēkai - 80"


Jautājums lietotājiem
Kuru bibliotēkas PAKALPOJUMU jūs izmantojat VISBIEŽĀK?

    LCB » Novadpētniecība » Daugavpils novadnieki
B D F H J M O P R T V

Militārie darbinieki

HERONIMS UBOREVIČS

Militārais darbinieks
1896-1937

Heronims Uborevičs (lietuv. Jeronimas Uborevičius) dzimis 1896.gada 14.(2)janvārī Kauņas guberņas (tagadējā Utenas apriņķa) Antandrijas sādžā trūcīgā zemnieku ģimenē. Heronims bija vienpadsmitais bērns ģimenē, un tālab jau no bērnības bija pieradis pie patstāvības un grūtību pārvarēšanas. Apdāvināto zēnu pamanīja vietējais lauku skolotājs un ierosināja Heronima tēvam turpināt jaunākā dēla skološanu. Tēvs bija ar mieru laist dēlu reālskolā, ja Heronims izskolojies atdos mācībām iztērēto naudu. 1909.gadā Heronims iestājās Daugavpils reālskolā, kuru beidza 1914.gadā ar zelta medaļu. Sākot ar piekto klasi, viņš pasniedza privātstundas un nopelnīto naudu sūtīja uz mājām.

1914.gadā jauneklis uzsāka mācības Pēterburgas Politehniskajā institūtā, bet, sākoties Pirmajam pasaules karam, pameta augstskolu un brīvprātīgi iestājās Konstantinovskas artilērijas skolā, kuru beidzot tika nosūtīts uz fronti par artilērijas diviziona oficieri. 1917.gada martā Heronims iestājās boļševiku partijā. Bijušais cara armijas virsnieks kļuva par vienu no Besarābijas sarkangvardu pulka organizatoriem. 1918.gada sākumā H.Uborevičs tika ievainots, krita gūstā, taču drīz vien izbēga no gūsta, ieradās Petrogradā un iestājās Sarkanajā Armijā.

H.Uborevičš kā artilērijas instruktors piedalījās cīņās pie Arhangeļskas, vēlāk tika iecelts par brigādes komandieri un 1919.gadā, 23 gadu vecumā, viņam tika uzticēta Dienvidu frontes 14.armijas vadība. Mēneša laikā Uboreviča vadītā 14.armija sagrāva divus ģenerāļa A.Deņikina armijas grupējumus un atbrīvoja visu labā krasta Ukrainu no baltgvardiem. Pilsoņu kara laikā Heronims Uborevičs nogāja karjeras ceļu no vienības komandiera līdz armijas komandierim, cīnījās pret ģenerāļu A.Deņikina un P.Vrangeļa armijām, baltpoļiem, vadīja N.Mahno un A.Antonova grupējumu sagrāvi, piedalījās Tālo Austrumu un Piejūras apgabala atbrīvošanā. Par varonību un kaujas nopelniem Heronims Uborevičs tika apbalvots ar trim Sarkanā Karoga ordeņiem.

Arī miera laikā Heronims Uborevičs turpināja savu militāro karjeru - bija Urālu kara apgabala štāba vadītājs (1924-1925), Ziemeļkaukāza kara apgabala komandieris (1925-1927), Maskavas kara apgabala virspavēlnieks (1928-1929), Baltkrievijas kara apgabala pavēlnieks (1931-1937). H.Uboreviča laikabiedri un kolēģi augsti vērtēja viņa cilvēciskās un profesionālās īpašības, kā arī viņa ieguldījumu militāro kadru sagatavošanā un valsts aizsardzības spēju nostiprināšanā.

1927.-1928.gadā Heronims Uborevičs tika komandēts uz Vāciju, kur kara akadēmijā apguva jaunākās militārās tehnikas izmantošanas iespējas. No 1929. līdz 1931.gadam Heronims Uborevičs darbojās TSAP kara rūpniecības kolēģijā un 1930.gadā devās uz Vāciju, lai iepazītu šīs valsts kara rūpnīcu darbību. Tur iepazītās jaunākās bruņoto spēku modernizācijas idejas bija pretrunā ar Staļina un aizsardzības ministra Vorošilova redzējumu par turpmāko PSRS bruņoto spēku attīstību. Tas kļuva par vienu no iemesliem tā saucamās „Tuhačevska lietas” safabricēšanai, kuras ietvaros par spiegošanu un terora aktu plānošanu tika apsūdzētas 9 augsta ranga Sarkanās Armijas militārpersonas, tai skaitā Heronims Uborevičs. Pēc tiesas sprieduma H.Uborevičs tika nošauts 1937.gada 12.jūnijā Maskavā un viņa mirstīgās atliekas kremētas. Reabilitēts 1957.gadā.

Tagadējai Daugavpils 1.ģimnāzijai no 1981. līdz 1991.gadam tika piešķirts H.Uboreviča vārds. 1989.gadā pie skolas tika uzstādīts karavadoņa bareljefs, kurš noņemts 1991.gadā. H.Uboreviča vārdā nosauktas ielas Minskā, Kijevā, Harkovā, Vladivostokā un citās bijušās PSRS pilsētās.


Saistība ar Daugavpili:

Mācījies Daugavpils reālskolā.


Izmantotie avoti:

1.Līdums, A. Izcilo novadnieku atceroties : [par Daugavpils reālskolas audzēkni, Sarkanās armijas komandieri Jeronīmu Uboreviču (1896-1937) : sakarā ar 75.dz.d.] / A.Līdums // Avangards. - Nr.6 (1971, 14.janv.), 2.lpp. : ģīm.

2.Иешин, Н. Выдающийся советский полководец - воспитанник Двинского училища : [об уроженце Даугавпилса, командарме 1-го ранга совет. Красной армии Иерониме Уборевиче (1896-1937)] / Н.Иешин // Красное знамя. - N 204 (25 дек. 1964), с.3.

3.Две школы - одна история : [об учившихся в Даугавпилсской латышской гимназии командарме советской армии Иерониме Уборевиче и арестованных в 1940 году за антикоммунистическую пропаганду гимназистах Харалде Муйжниексе, Эго Теринксе, Константине Розенберге : : в связи с 175-летием Даугавпилсской государственной гимназии и основной школы Единства] // Наша газета. - ISSN 14077752. - N 35 (31 авг. 2006), с.57.


Elektroniskie resursi:

Literatūras saraksts par Heronima Uboreviča darbību LCB e-katalogā

H.Uboreviča biogrāfija (krievu val.)



@ Latgales Centrālā bibliotēka, 2024 Piekļūstamība