Dzimis 1902. gada 29. maijā Rīgā pārtikušu inteliģentu ģimenē. 1914. gadā ģimene devusies bēgļu gaitās uz Krieviju, kur pārdzīvotas kara un revolūcijas radītās grūtības un posts. 1920. gadā pēc atgriešanās Latvijā mācījies Rīgas 1. ģimnāzijā, kur uzrādījis labas sekmes mācībās, aktīvi piedalījies skolas sabiedriskajā dzīvē, bijis skolēnu padomes priekšsēdētājs, organizējis dažādus sarīkojumus, uzstājies kā pianists koncertos. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas 1923. gadā uzsācis studijas Latvijas Konservatorijā, apguvis ērģeļu spēli Paula Jozuusa klasē, mācījies mūzikas teoriju un kompozīciju pie prof. Jāzepa Vītola. Piedalījies koncertos kopā ar pazīstamiem māksliniekiem kā koncertmeistars, uzstājies kā ērģelnieks Rīgas un citu Latvijas pilsētu baznīcās: Kuldīgā, Ventspilī, Tukumā un Valdemārpilī. Patstāvīgi apguvis mūzikas klasikas mantojumu, iemācījies vairākas svešvalodas. 1928. gadā absolvējis Latvijas Konservatoriju ar brīvmākslinieka-ērģelnieka diplomu, devies vairākos ceļojumos pa Eiropu, papildinājis zināšanas par mūziku, apmeklējot koncertus, iepazinis daudzus pasaulslavenus māksliniekus.
1930. gadā uzsācis darba gaitas Daugavpilī, Latgales Tautas konservatorijā, kur mācījis mūzikas teoriju, ērģeļu spēli, mūzikas vēsturi un metodiku. Tā bija pirmā un vienīgā darba vieta līdz traģiskajam mūža galam. 1932.-1941. g. bijis konservatorijas direktors, vienlaikus arī dziedāšanas skolotājs un kora diriģents Daugavpils 1. ģimnāzijā. Uzņēmies arī Latviešu biedrības jauktā kora vadīšanu, ar kuru piedalījies 1938. gada IX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā un 1940. gada Latgales novada dziesmu svētkos Daugavpilī. Sadarbībā ar kolēģi, simfoniskā orķestra diriģentu Teodoru Tomsonu, organizējis sistemātiskus vokāli simfoniskās mūzikas koncertus Daugavpilī un citās Latgales pilsētās. Daugavpils Latviešu biedrības paspārnē nodibinājis Mūzikas mākslas attīstības fondu ka materiālo bāzi kora un orķestra darbībai.
Devis ievērojamu ieguldījumu Latgales mūzikas kultūras attīstībā. A. Feils bija viens no vēsturisko 1940. gada Latgales dziesmu svētku idejas autoriem, aktīvi darbojies to sagatavošanas gaitā kā virsdiriģenta Teodora Reitera vietnieks un asistents, rīcības komitejas loceklis, programmas komisijas vadītājs. Līdztekus tiešajiem darbiem nodarbojies ar kompozīciju, rakstījis kora un solo dziesmas, orķestra skaņdarbus, publicējis vietējā presē mūzikas kritikas rakstus un recenzijas.
Kvēlā Latgales patriota radošā darbība aprāvās pašā spēku pilnbriedā. 1941. gada 14. jūnijā, tāpat kā citi Daugavpils latviešu patrioti, kopā ar ģimeni izsūtīts uz Sibīriju, Krasnojarskas novadu.
Miris 1942. gada 5. oktobrī Gulaga nāves nometnē, kapa vieta nav zināma.
|
