Jānis Žugovs ir dzimis 1950.gada 4.aprīlī Rēzeknē un tur pavadījis skolas gadus. Viņa māte strādāja par skolotāju, tēvam līdz karam piederējis „rakstisku darbu birojs”. Mājās bija daudz grāmatu gan latviešu, gan latgaliešu valodā, no kurām Jānis smēlās zināšanas par Latgales vēsturi un kultūru. Jau bērnībā viņam konstatēja absolūto muzikālo dzirdi, tādēļ vecāki atdeva dēlu mācīties mūzikas skolā vijoļu spēles klasē. Šajā laikā zēnam rodas interese par kolekcionēšanu - viņš vāc markas, sērkociņkastīšu etiķetes, latgaliešu grāmatas. Pēc vidusskolas beigšanas mācījās Rēzeknes mūzikas skolā, vēlāk turpināja mācības Latvijas Valsts konservatorijā pūšamo instrumentu klasē (1973), kur 1986.gadā pabeidza aspirantūru. Pēc konservatorijas absolvēšanas J.Žugovs atgriezās Latgalē, kur Daugavpils Mūzikas vidusskolā strādāja par pasniedzēju. Šajā laikā Jānim Žugovam radās interese par Latgales keramiku, tika izveidota liela vietējo keramiķu darbu kolekcija un arī viņš pats uzsāka darboties ar mālu.
1980.gadā J.Žugovs kļuva par Tautas lietišķās mākslas studijas „Latgale” vadītāju.
1988.gadā J.Žugovam piedāvāja atjaunotā Daugavpils teātra direktora amatu. Viņš piedāvājumu pieņēma, paralēli vēl kādu laiku strādājot par pasniedzēju mūzikas vidusskolā. Šajā laikā sāka veidoties Tautas fronte un J.Žugovs aktīvi iesaistījās LTF Daugavpils nodaļas dibināšanā un darbībā. Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas viņu iecēla par Daugavpils pilsētas pagaidu valdes locekli (1991 – 1993).
1993.gadā Daugavpils latgaliešu kopa izveidoja savu biedrību ar J.Žugovu priekšgalā. Pēc viņa iniciatīvas Daugavpilī sanāca Latgales latgaliešu kultūras biedrību kongress, kas izveidoja Latgales kultūras biedrību savienību ar diviem vadītājiem – Jāni Žugovu un jēkabpilieti Anitu Bērziņu.
1993.gadā J.Žugovs pārcēlās uz dzīvi Rīgā un strādāja apdrošināšanas A/S „Balva” par pārvaldes vadītāju.
|
