Dzimis 1892.gada 24.decembrī pēc vecā stila vai 1893. gada 6. janvārī pēc jaunā stila Dinaburgā (Daugavpils) trūcīgā, bet ļoti muzikālā ģimenē. Astoņu bērnu ģimenē viņš bija jaunākais. Mazais Oskars ļoti agri sāka interesēties par mūziku. Pirmās romances viņš sacerēja jau desmit gadu vecumā. Vienpadsmit gadu vecumā O.Stroks aizbrauca no Dinaburgas un iestājās Pēterburgas konservatorijā. Kad Oskaram apritēja divpadsmit, Pēterburgas nošu izdevniecība izdeva divu viņa romanču notis. Pēterburgā O.Stroks mācījās un strādāja par pianistu-improvizatoru kinoteātros un skatuves akompanētāju, piedalījās A. Ņeždanovas, N. Pļevickas koncertos, vadīja orķestri.
1921. gadā O. Stroks atgriezās Latvijā un apmetās Rīgā, visu savu turpmāko dzīvi veltot šai pilsētai. Viņa radošās darbības uzplaukums bija tieši 20.-30. gadi. Šajā periodā O.Stroks sacerēja savas pasaulslavenās romances, kuras līdz pat šim laikam iekļautas ne tikai Eiropas, bet arī Japānas orķestru repertuārā. Dzīves laikā komponists sacerēja vairāk kā 300 dažādu žanru darbus: fantāzijas, polonēzes, valšus, romances, fokstrotus, dziesmas. Tomēr dziesmas tango ritmā atnesa O.Strokam īpašu popularitāti („Melnās acis”, „Mēness rapsodija”, „Mans pēdējais tango”, „Zilās acis”, „Sakiet, kāpēc?”, „Guli, mana nabaga sirds”). Viņa dziesmas izpildīja tādi ievērojami mākslinieki kā L.Utjosovs, K.Šuļženko, V.Kandelaki, I.Jurjeva, P.Ļaščenko, A.Bajanova, K.Sokoļskis, J.Sugavara, J.Polomskis u. c.
Būdams slavas virsotnē, komponists baudīja dzīvi: sievietes, skriešanās sacīkstes, azartspēles, greznus pasākumus. Šādi dzīvojot, viņš zaudēja lielāko daļu līdzekļu un ieslīga parādos. Vēlāk O.Stroks nāca pie prāta, apprecējās, norēķinājās ar kreditoriem, pakāpeniski viss nokārtojās. Arī padomju vara komponista dzīvē neko nemainīja, viņš joprojām sacerēja skaņdarbus un koncertēja.
Visu izmainīja Otrais pasaules karš. O.Stroka ģimene paspēja evakuēties no Rīgas. Iekārtojis sievu un bērnus Alma-Atā, viņš visu kara laiku pavadīja frontes brigādēs.
Pēc kara O.Stroks palika malā, jo „vieglā” mūzika padomju varas laikā nebija cieņā. Lai nopelnītu iztiku, mūziķis uzstājās restorānos, atpūtas namos un sanatorijās. Sešdesmito gadu sākumā viņš atkal kļuva populārs, O.Stroka skaņdarbi biežāk skanēja ēterā, taču kādreizējā slava neatgriezās. Savu pēdējo tango „Zvaigžņu laime” ar Maskavas dzejnieka Anatolija Gorohova vārdiem Oskars Stroks uzrakstīja 82 gadu vecumā, veltot to dziedātājam Jurijam Guļajevam. Aizliegumi un pazemojumi iedragāja veselību. O.Stroks nomira 1975.gada 22.jūnijā Rīgā.
|
